Iļja Šadčins 90’ intervija

22:36 1. augusts, 2017

Vārds: Iļja

Uzvārds: Šadčins

Ģimenes stāvoklis: attiecībās

Vecums: 23

Sveiks! Tu esi no Liepājas, viena no vēsturiski lielākajiem futbola centriem Latvijā. Bērnībā bija citi varianti kā futbols? Kā vispār nonāci līdz futbolam?

Ar ģimeni pastaigājāmies pa parku un pamanīju, ka bērni spēlē futbolu. Pateicu ģimenei, ka gribu paskatīties. Man patika un mani "pierakstīja". Pirmais treneris man bija Leons Valinskis. Pie viņa trenējos tikai mēnesi. Pēc tam sāku trenēties pie Aleksandra Ivanova. Nedēļu pēc trenera maiņas diemžēl Leons nomira. Viņa vārdā pēc tam tika nosaukts Liepājas Metalurga futbola centrs.

Pirmais treniņš?

Pirmais treniņš man bija septiņu gadu vecumā 2001. gada 9. septembrī. Mani ielika par vārtsargu. Labi nostāvēju un veselu mēnesi trenējos kā vārtsargs. Laukumā tiku tikai vēlāk.

Esi spēlējis daudzās pozīcijās?

Es esmu spēlējis visās pozīcijās. Spēles laikā neesmu bijis tikai vārtsargs.

ŠĪ mētāšanās pa pozīcijām turpinājās arī jauniešu gados?

Jauniešu gados spēlēju kā centra uzbrucējs. Situ daudz vārtus, biju turnīru labākais bombardieris. Nedaudz vēlāk kļuvu par malējo pussargu.

Kuram no treneriem vari par to pateikties?

Visvairāk laika pavadīju pie trenera Dmitrija Kalašņikova. Mums bija ļoti laba komanda, piedalījāmies daudz turnīros. Braucām uz treniņnometnēm Itālijā, braucām arī uz Vāciju, guvām labus panākumus NIKE turnīros. Tajā laikā biju gan centra uzbrucējs, gan malējais pussargs.

Vai Dmitrijs Kalašņikovs ir nozīmīgākais treneris Tavā karjerā?

Jā! Pie pirmā trenera notrenējos tikai mēnesi. Vēl varu pateikt paldies Aleksandram Ivanovam. Pirmos lielos soļus uz jauniešu futbolu spēru kopā ar viņu, pēc tam lielāko daļu savas karjeras biju kopā ar Dmitriju Kalašņikovu.

Kas bija tas, kas lika Tev palikt futbolā?

Man viss sanāca, situ vārtus, labi spēlēju un man nekas cits vairāk neinteresēja - mācības un futbols.

Labu futbolistu galvenie virzītāji un atbalstītāji visbiežāk ir vecāki. Kā bija Tavā gadījumā? Vecāki atbalstīja Tavu vēlmi spēlēt futbolu arī padsmitgadnieka vecumā, kad jāizšķiras par skolu vai futbolu?

Vecāki man ticēja un ieguldīja lielu naudu, lai es kļūtu par profesionālu futbolistu. Viņi man vienmēr ir palīdzējuši un nekad nav bijuši mājieni par to, ka vajadzētu beigt spēlēt.

Kādas ir Tavas attiecības ar skolas solu? Kur mācījies? Esi domājis par mācību turpināšanu? Kur?

Es pabeidzu Liepājas 7. vidusskolu un gāju mācīties par pavāru. Izgāju trīs mēnešu kursus, teorētiskās nodarbības. Tad sākās praktiskās nodarbības un sapratu, ka es to nevaru apvienot.

Virslīgā debitēji jau 17 gadu vecumā. Ko atceries no savas pirmās spēles? Sezonas?

Sezonas sākumā nospēlēju ļoti labi pirmās 5-6 spēles dublierus, guvu vairākus vārtus un tā laika galvenās komandas treneris Dmitrijs Kalašņikovs mani pamanīja un paņēma uz galveno komandu. Pirmās 4-5 spēles nosēdēju rezervē. Pēc tam teorētisko apmācību laikā pirms spēles ar Skonto man par lielu pārsteigumu treneris teica, ka es spēlēšu. Zaudējām ar 0:1. Nospēlēju kā malējais pussargs visu spēli. Atceros, ka tajā spēlē izgāju viens pret vienu, bet tomēr neiesitu. Tajā sezonā regulāri nāci uz maiņu un vienu reizi izdevās gūt vārtus. Šķiet, ka pret Jūrmalu.

Nākamā sezona bija rezultatīvākā karjerā. Pēc tam Tev nav izdevies tam pat pietuvoties. Kas izdevās tajā sezonā un neizdevās citās?

Tajā sezonā bija vēl viens treneris Jānis Interbergs un viņš man ticēja, deva spēles laiku. Ieguvu pārliecību un iesitu astoņus vārtus. Priekš manas pozīcijas tas ir daudz. Biju labākais bombardieris komandā kopā ar Jurģi Kalnu. Galvenais ir pārliecība un trenera uzticēšanās. Pēc tam Liepājas Metalurgs izjuka un sākās FK Liepāja laiki. Parakstīju līgumu uz diviem gadiem un spēlēju tur. It kā spēlēju regulāri, bet ar vārtu gūšanu vairs tā nesekmējās.

Tava karjera līdz šim virzījusies līdzīgi kā vēl vienam Liepājas audzēknim Savaļniekam. Pastāsti kā nokļuvi FC Riga un pēc tam RFS?

Man beidzās līgums ar Liepāju. Viņi piedāvāja to pagarināt, bet es tomēr atteicu, jo uzskatīju, ka man ir jāiet tālāk. Šķiet, ka piedāvājumi bija no visiem Latvijas klubiem izņemot FK Ventspils un es izvēlējos FC RIga. Es jau biju paspējis aizbraukt uz pārbaudēm Anglijas pēc spēka 5. līgas klubā. Man piezvanīja viens FC Riga vadības un aicināja pie sevis. es atbraucu, man viss patika un es paliku. Kurbatovu atlaida un atnāca Dmitrijs Homuha, mani nosēdināja rezervē, tad es vēl guvu traumu un ārstēšanās process ilga piecus mēnešus un ar klubu vienojāmies, pārtraukt sadarbību. AR mani sazinājās RFS Sporta direktors Aleksandrs Usovs. Mēs parunājām, mani viss apmierināja un es parakstīju līgumu.

Kāpēc tieši RFS?

Galvenais, ka viņi bija gatavi ar mani slēgt līgumu pat neskatoties uz to, ka es biju traumēts. Viņi palīdzēja man atlabt un liels paldies viņiem par to.

Šīs sezonas sākumā regulāri spēlēji, tad satraumējies un neesi spēlējis jau divus mēnešus. Kas notika un kā Tu tiec ar to galā?

Notika tas pats kas iepriekšējā gadā. Atsvaidzināju veco traumu. Sāka sāpēt cirksnis un, lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas, uzreiz ziņoju trenerim un sākām ārstēšanu. Iepriekšējā reizē nezināju ko darīt un pie ārsta vērsos tikai pēc kāda laika. Ārsts pateica, ka, ja es būtu pie viņa vērsies uzreiz, tad atveseļošanās laiks būtu krietni īsāks kā pieci mēneši. Tagad jūtos labi un pamazām atsāku treniņus ar komandu.

Kā Tu psiholoģiski tiec galā ar šīm ilgstošajām traumām?

Pagājušogad bija grūti gan psiholoģiski, gan ievērot režīmu. Ilgstoši sāpēja cirksnis, taisīja daudz injekcijas, staigāju pie dakteriem. Tā ir viena no visgrūtāk ārstējamām traumām. Nevar tā vienkārši uztaisīt operāciju un viss būs kārtībā. Šogad jau zinu, ka tas ir un man ir daudz vieglāk

Esi uzspēlējis arī jauniešu izlasēs. Pastāsti ar ko šīs spēles atšķiras no virslīgas? Atmosfēra? Līmenis? Sajūtas?

Tas ir pavisam cits līmenis. ir ļoti grūti pret viņiem spēlēt. Mums bija ļoti laba izlase un vairākas reizes ieguvām Baltijas kausu.

Kuri ir tie zināmākie spēlētāji pret kuru ir sanācis spēlēt?

No pazīstamākajiem, pret kuriem esmu spēlējis, var minēt Memphis Depay (Olympique Lyonnais), Adrien Rabiot (PSG), Armindo Tue Na Bangna jeb Bruma (RB Leipzig), Charly Junior Musonda (FC Chelsea), Zakaria Bakkali (Deportivo La Coruna).

Tev ir aģents? Kāda, tavuprāt, ir aģenta loma spēlētāju karjerās mūsdienās?

Manā karjerā ir bijuši divi aģenti un neviens man nepalīdzēja tikt augstāk. Nolēmu, ka pats esmu pietiekami pieaudzis un spēju komunicēt ar cilvēkiem un klubu pārstāvjiem. Domāju, ka aģentiem nav liela loma spēlētāju karjerās.

Tev ir diezgan nopietns profils Fieldoo.com. Pēdējie ieraksti no laika, kad biji Liepājā. Meklēji citu komandu?

Kad biju Liepājā, jau domāju par braukšanu prom un uztaisīju šo profilu. Tas bija kā CV, ko varēju sūtīt klubiem, ar kuriem komunicēju. Rakstīju daudziem klubiem un viens no viņiem man atbildēja. Aizbraucu tur, bet tur nebija pārāk augsts līmenis un izvēlējos FC Riga.

Fieldoo.com var reāli kaut ko atrast?

Nezinu kā rīkojas komandas no pirmajām un otrajām līgām, bet ir komandas, kas fieldoo.com izmanto, lai atrastu spēlētājus. Pats to vairāk izmantoju, ka CV izveidošanas rīku. Vēlāk komunicējot ar klubiem, atliek nosūtīt vienu saiti un viņiem visa informācija ir pieejama.

Spēlēšana ārzemēs? Ir bijuši arī kādi citi piedāvājumi?

Kad Liepājas Metalurgā kļuvu par labāko bombardieri, tad bija vairāki piedāvājumi. Atceros, ka bija piedāvājums no Viļņas Žalgira braukt uz pārbaudēm. Arī uz Poliju, bet es biju drošs, ka šādam solim ir par agru. Negribēju sēdēt rezervē un pēc pussezonas atgriezties Latvijā.

Un pašlaik?

Pašlaik mani viss apmierina. Gribu vēlreiz pateikt paldies RFS, par ticību un atbalstu. Mums ir ļoti laba komanda. Organizatoriski, šī ir labākā komanda, kur esmu bijis.

Pastāsti par savu mākslinieka pusi. Kā tas sākās un ko, kādā līmenī dari?

Sākās tas viss 21. decembrī 2011. gadā. Mūzika ir mans hobijs un, populārs dziedātājs es varētu būt tikai sociālajos tīklos, jo savienot dziedāšanu un braukāšanu uz koncertiem ar futbolu nebūtu iespējams. Brīvajā laikā es rakstu dziesmas, rakstu mūziku. Domāju, ka tas ir labāk kā staigāt ar draugiem līdz pusnaktij un neizgulējušam iet uz treniņiem. Tas ir mans brīvais laiks un man patīk to darīt.

 

Ar ko vēl nodarbojies brīvajā laikā bez mūzikas?

Neko tādu īpašu vairs nedaru. Ar draudzeni izejam kādā pastaigā. Futbols un mūzika. Nekas vairāk man neinteresē.

Esi sarakstījis dziesmu arī RFS. Kā Tev radās šāda doma? Citiem klubiem arī ir kāda Tevis veltīta dziesma?

Mārketinga vadītāja man piedāvāja uzrakstīt dziesmu. Man iepatikās šī ideja un pāris dienu laikā to uzrakstīju. Aizsūtīju demo, visiem patika. Ierakstīju dziesmu, nofilmējām klipu, kuram tagad ir gandrīz 11000 skatījumu. No citiem klubiem nav bijusi nekāda interese. Šķiet, ka ar mūziku vēl tikai ir saistība Mettai, bet nekur nav tā, ka spēlētājs dzied. Es domāju, ka tas ir vajadzīgs un šī ir iespēja Latvijā popularizēt futbolu un klubus.

Kura ir Tava Favorītlīga?

Uzskatu, ka esmu diezgan tehnisks un ātrs spēlētājs, tāpēc man labāk būtu spēlēt kaut kur Spānijā varbūt, bet pats visvairāk sekoju līdzi Anglijas premjerlīgai. Man patīk un neskatoties uz Real Madrid un Barcelona dominanci Čempionu līgā, domāju, ka tā ir spēcīgākā līga un šīm komandām Anglijā tik viegli nemaz neklātos.

Tava favorītkomanda un spēlētājs?

Kopš 2005. gada es fanoju par Chelsea. Tad atnāca Mourinju un uzvarēja premjerlīgā. Tajā laikā tur spēlēja arī mans tolaik mīļākais spēlētājs Frank Lampard. Tagad neapšaubāms mans favorīts laukumā ir Eden Hazard.

Noslēgumā vēlos vēlreiz pateikt paldies visai RFS komandai. Mums ir ļoti labs kolektīvs un man ļoti patīk viss, kas notiek apkārt.

Citi raksti