A. Usovs: “Konkurence norūdīs spēlētāju raksturus!”

22:48 6. maijs, 2018

Pirms ķeramies pie jaunās sezonas iztirzāšanas… Kas nogāja greizi iepriekšējā sezonā? Komplektācija? Treneris? Kļūdas gatavojoties sezonai?

Manuprāt, tam bija vairāki iemesli. Galvenais - pieredzes trūkums. Īpaši tas bija jūtams sezonas noslēgumā, kad zaudējām vairākas svarīgas spēles. Pēc šīm neveiksmēm nolēmām veikt izmaiņas sastāvā, kas palīdzētu sasniegt mūsu mērķus.

Ja pirmajai sezonai gatavošanās bija simboliska, tad gatavojoties iepriekšējai sezonai izgājāt pilnu gatavošanās ciklu. Kā Tu vērtē gatavošanos iepriekšējai un šai sezonai? Kas izdevās labāk, kas ne tik labi?

Arī gatavošanās iepriekšējai sezonai, manuprāt, bija ļoti augstā līmenī. Varbūt pārāk agri sākām, kas noveda pie daudzām uzvarām pārbaudes spēlēs, kas, iespējams, ar mums izspēlēja ļaunu joku. Visi gaidīja, ka arī sezonā mums viss nāks viegli un bez grūtībām. Arī šai sezonai gatavojāmies ļoti nopietni. Mums ir cits treneru štābs un gatavošanās principi nedaudz atšķiras. Nevar gan uzreiz apgalvot ir labāk tā, vai citādi. Tagad mūsu treniņi ir ar augstāku intensitāti. Arī konkurence par vietu sastāvā šogad ir nopietnāka un tas liek katrā treniņā strādāt uz visiem 100%, kas veicina izaugsmi.

Pārbaudes spēles aizvadījām arī pret klubiem ar skaļu vārdu, bet pretī dabūjām viņu jauniešus. Cik viegli/grūti ir šajā laikā dabūt kvalitatīvus sparingpartnerus?

Pirmajā sagatavošanas posmā Latvijā vēlējāmies spēlēt ar ārzemju pretiniekiem un man šķiet, ka mums izdevās sasniegt uzstādītos mērķus. Spēlējām gan pret ļoti stipriem pretiniekiem, gan pret tādiem, kur varam veikt lielāku sastāva rotāciju un izmēģināt dažādas shēmas. Otrajā fāzē Kiprā bija mazliet grūtāk atrast labus pretiniekus, jo šogad ir Pasaules Kausa izcīņa un vairāki čempionāti sākas agrāk, kas arī bija par iemeslu tam, ka neizdevās pilnībā izpildīt mērķus attiecībā uz pretinieku atrašanu. Nākamgad, iespējams, brauksim nedaudz agrāk, lai varam spēlēt ar visstiprākajiem pretiniekiem.

Vēsturiski šķiet, ka labākus rezultātus gūst klubi, kuri spēj saglabāt komandas kodolu. Mums pēc pirmās sezonas bija lielas pārmaiņas, otrās laikā arī un tagad viss turpinās. Kāpēc tā? Komplektācijas kļūdas?

Ja kāds spēlētājs šķietami neatbilst mūsu prasībām, tad tas ir normāli, ka viņa pozīcijā meklējam pastiprinājumu. Iepriekšējā sezonā nesasniedzām mērķi un skaidrs, ka vajadzēja pastiprinājumu. Dažiem spēlētājiem beidzās līgumi, kurus mēs nepagarinājām, vēl daži, mūsuprāt, neatbilda mūsu prasībām, no viņiem arī šķīrāmies. Tā ir dabiska jebkura kluba evolūcija. Mūsu mērķis - palielināt konkurenci uz katru pozīciju.

Pastāsti nedaudz vairāk tieši par šīs sezonas komplektāciju. Vai viss izdevās? Vai varbūt neizdevās piesaistīt kādu, kuru gribējāt?

Principā ar visiem spēlētājiem, kurus mēs vēlējāmies redzēt savā sastāvā, mums izdevās vienoties. Mums ir divi jauni, labi vārtsargi, aizsardzībā jaunu spēlētāju nav, bet mēs izmantojām mūsu rezerves. Labi nospēlēja jaunieši – Balodis, savā ziņā par jauno var uzskatīt arī Sorokinu. Galvenais uzdevums starpsezonā bija pastiprināt centra zonu. Tagad mums ir četri jauni, kvalitatīvi centra pussargi. Pastiprinājām komandu arī ar trim uzbrūkošajiem spēlētājiem – Jaudzemu, Marysich un Platonov. Saglabājām sastāvā arī Uldriķi un Eduardu Višņakovu, kurš gan pašlaik ir savainots, bet cerams, ka pavisam drīz atgriezīsies treniņprocesā. Manuprāt, arī uzbrūkošajā līnijā mums ir ļoti laba konkurence ar ko varam sasniegt nepieciešamo rezultātu.

Kļuškins, Indrāns, Fertovs, Vachiberadze, Kazačoks. Atsevišķi ļoti labi spēlētāji, bet nav tā kā par daudz šāda līmeņa centra pussargu vienā komandā?

Mums priekšā ir gara sezona. Neiztiks arī bez diskvalifikācijām, savainojumiem un formas kritumiem. Būs spēles, kad kādam vajadzēs atpūtu. Mēs gribam, lai uz šīm trim centra pussargu pozīcijām būtu vismaz pieci spēlētāji. Lielos klubos konkurence ir vēl lielāka un es neredzu lielu problēmu šādai konkurencei. Tas norūdīs spēlētāju raksturus un vēlāk, sastopoties ar konkurenci kādā ārzemju klubā, būs vieglāk izsisties. Šajā ziņā noteikti viss ir kārtībā un tie, kuri būs labākie konkrētajā brīdī arī spēlēs.

Līdzīga situācija arī ar leģionāriem. Cik leģionārus ir lietderīgi turēt komandā, ja limits ir pieci spēlētāji laukumā?

Pašlaik komandā ir pieci leģionāri. Iespējams, pievienosies vēl pāris spēlētāji, bet visi leģionāri, kuri ir komandā, arī reāli pretendē uz vietu pamatsastāvā. Mūsu princips ir tāds, ka leģionāram ir jābūt galvas tiesu pārākam par vietējo spēlētāju. Ja leģionārs ir līdzīga līmeņa, tad spēlēs vietējais.

Esam nospēlējuši sešas spēles. četras uzvaras, pa vienam neizšķirtam un zaudējumam. Kādi ir secinājumi? Vai esi apmierināts ar komandas sniegumu?

Vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus. Domāju, ka dziļāku analīzi varēsim veikt vasaras vidū. Lai nu kā, esmu pārliecināts, ka esam uz pareizā ceļa un spēsim sasniegt nospraustos mērķus.

Citi raksti