Iļja Ščaņicins. Kas viņš ir?

15:32 22. jūnijs, 2017

Sveiks! Iepazīstini mūsu lasītājus ar sevi!

Esmu bijušais futbolists. Līdz aptuveni 22 gadiem spēlēju profesionāli, tajā skaitā ārzemēs, Somijā un Zviedrijā. Spēlēju arī Latvijas Virslīgā. Pēc tam nonācu pie tā, ka man vairs neizdevās progresēt un nolēmu turpmāk spēlēt tikai amatieru līmenī 1. līgā, vēlāk arī 2. līgā. Visu mūžu esmu bijis saistīts ar futbolu. Protams, ir bijuši arī darbi un amati, kas nav saistīti ar sportu, bet sports un futbols vienmēr ir bijis tuvumā.

Pastāsti par futbolista gaitām?

Es pabeidzu Skonto jaunatnes akadēmiju, tad spēlēju Virslīgā, klubā Auda, pēc tam pusotru gadu spēlēju Somijas Virslīgā. Nevarētu teikt, ka man tur viss izdevās. Nejutu, ka attīstos pietiekami strauji, tādēļ atgriezos Latvijā. Spēlēju FK Rīga pie tagadējā FK Ventspils galvenā trenera Ashworth Paul Anthony. Vēlāk pārgāju uz FK Olimps, no kura aizbraucu uz Zviedriju uz pēc spēka ceturto līgu. Uz pusprofesionālu komandu. Tur arī paralēli strādāju. Tā bija mana pēdējā iespēja aizķerties. Nesanāca. Bija traumas gan Somijā, gan Zviedrijā un, domājams, ka tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ neizdevās turpināt futbolista karjeru. Pēc tam atgriezos Latvijā, strādāju un spēlēju amatieru līmenī.

Kas neizdevās Somijā?

Somijā es ierados starpsezonā, 19 gadu vecumā. Labi sevi pierādīju. Un FC Hämeenlinna, kas toreiz vēl spēlēja Somijas augstākajā līgā, ar mani parakstīja līgumu līdz sezonas beigām. Nospēlēju 5-6 spēles otrajā līgā, rezerves komandā, iesitu 5-6 vārtus un uz atlikušajām piecām spēlēm mani paņēma pirmajā komandā. Pārsvarā spēlē iesaistījos otrajā puslaikā. Pēc tam ar mani pagarināja līgumu uz vēl vienu gadu. Es izgāju pilnu pirmssezonas sagatavošanās ciklu. Nospēlēju pirmās trīs, četras kārtas, šķiet, ka otrajā spēlē guvu arī vārtus. Komandas rezultāti bija slikti, un tika nomainīts treneris, kurš, lai saglabātu vietu elitē, uzsvaru lika uz krietni pieredzējušākiem spēlētājiem. Tad vēl nelaikā tiku pie diezgan smagas traumas. Turklāt viņu pieeja traumu ārstēšanā bija visnotaļ interesanta. Vienīgā metode, kas tika atzīta, bija fizioterapija. Manu traumu, izmantojot fizioterapiju, bija grūti sadziedēt, tādēļ atbraucu ārstēties uz Latviju. Kad atgriezos Somijā, joprojām komandai bija problēmas ar rezultātiem, atradāmies tabulā pēdējā vietā un man nācās spēlēt, lai gan vēl nebiju pilnībā izveseļojies. Saasināju traumu un vairs nevarēju komandai palīdzēt. Sezonas vidū nolēmām pārtraukt sadarbību. Tad es sazvanījos ar pazīstamu treneri no FK Rīga, kurš apliecināja, ka mani varēs pieteikt un man atradīsies vieta sastāvā un atbraucu uz Rīgu.

Kā noritēja Tava pāreja uz Somiju?

Man palīdzēja FK Auda īpašnieks Juris Gorkšs. Ar viņa aktīvu līdzdalību arī man tika sarūpēta šāda iespēja. Paldies viņam par to.

Tu esi spēlējis jaunatnes izlasēs kopā ar mūsu pašreizējiem lielās izlases spēlētājiem. Kādēļ viņi ir tur, bet Tu esi laukuma otrā pusē?

Tas ir normāls process. Ne visi jaunie spēlētāji turpina spēlēt profesionāli arī pēc 30. Esmu patiesi priecīgs, ka vairāki no tiem ar kuriem spēlēju kopā toreiz, spēlē joprojām.

Kura ir lielākā zvaigzne, ar kuru esi kopā spēlējis?

Kad spēlēju Somijā, sanāca uzspēlēt pret Jari Litmanen. Mūsu jauniešiem tā varbūt šobrīd nav tāda zvaigzne, kā Ronaldo, vai Messi šobrīd, bet tajā laikā tā bija diezgan liela figūra futbolā. Īpaši Somijā. Vēl šeit Rīgā U16 sastāvā spēlējām pret Spāniju šeit pat Skonto stadionā un pret mums spēlēja Andrés Iniesta. Vēl spēlējām pret vairākām Vācijas izlasēm ar Mario Gómez un Bastian Schweinsteiger sastāvā.

Jau tajā vecumā viņi īpaši izcēlās?

Teiksim tā. Ja šīs nākotnes zvaigznes bija lielo izlašu sastāvā, tad šī atšķirība bija ļoti jūtama, bet, kad spēlējām ar līdzīgām komandām (starp jauniešu izlasēm, ne lielajām), tad lielas atšķirības nebija. Spēlējām pret Īriju, pret Turciju. Jā, viņi ir ļoti attīstīti gan tehniski, gan fiziski, bet šajā vecumā ar viņiem var spēlēt. 2002. gadā ar U19 nospēlējām neizšķirti ar Somiju, zaudējām Nīderlandei ar Nigel De Jong un Wesley Sneijder sastāvā. Pēdējā spēle bija pret turkiem. Mums bija jāuzvar, lai tiktu tālāk. Uzvarējām ar 2:0. Viņi bija šokā. Pēc šīs spēles Vācijas izlase pat mūs uzaicināja uz pārbaudes spēli.

Pastāsti par laiku, uzreiz pēc profesionāļa karjeras beigām?

Kad atbraucu uz Latviju un nolēmu, ka beigšu spēlēt, pabeidzu universitāti, kur biju jau izmantojis vairākus akadēmiskos gadus, un sāku strādāt loģistikā. Sākumā tā bija liela transporta kompānija, vēlāk jau izveidoju pats savu. Nu jau gadu, kā esmu pilnībā pārslēdzies uz futbolu.

Kā nokļuvi RFS?

RFS vadībā ir man tuvi cilvēki, draugi. Jau labu laiku iepriekš bijām runājuši, ka videoanalīzes joma Latvijas futbolā ir ļoti neattīstīta un pagājušajā gadā, kad sākās Virslīgas čempionāts, es aizgāju pie viņiem ar savu redzējumu, kā to vajadzētu darīt. Atnācu jau ar gatavu analīzi par spēli pret BFC Daugavpils. Tikāmies ar toreizējo treneri Juriju Popkovu, parādīju viņam analīzi, visu izrunājām, un viņam tas šķita interesanti un noderīgi. Popkovu vēlāk atlaida, bet arī jaunais treneris uz to skatījās pozitīvi. Andrejs Kaļiņins jau tad bija treneru korpusā un, kad viņš kļuva par galveno treneri, vairs nevienu nevajadzēja pārliecināt.

Kāpēc tieši analītika? Tas bija Tavs aicinājums?

Kad beidzu spēlēt futbolu profesionālā līmenī, jutu, ka vēlos palikt futbolā. Vienalga kā. Desmit gadus tas bija amatieru futbols. Vēlāk jau kļuva interesanti paskatīties uz visu no citas puses. Sāku interesēties internetā par spēles analīzi, treneru kursiem, skautingu utt. Aizbraucu uz Maskavu uz nedēļas nometni, kur bija cilvēki no dažādiem klubiem un pilsētām. Sapratu, ka tas ir tas, kas mani patiešām interesē. Pēc tam turpināju attīstīties, pabeidzu C-LFF treneru kursus, lai varētu vēl vairāk iedziļināties tieši analīzē. Sekoju līdzi arī dažādiem portāliem, kas rakstīja tieši par analīzi. Tā pamazām arī izdevās nonākt tur, kur esmu.

Kādi ir Tavi darba pienākumi?

Es neesmu treneru štābā un neesmu visu laiku ar komandu. Strādāju attālināti. Manos pienākumos ietilpst tuvāko pretinieku analīze un atskaites sagatavošana galvenajam trenerim. Atskaitē ietilpst pretinieku stiprās un vājās puses manā skatījumā. Sistemātiskas kļūdas. Cenšos to pierādīt ar konkrētām videoepizodēm. Tad tiekamies ar treneri un apspriežam nianses. Galvenais uzdevums ir dot trenerim vielu pārdomām. Pēc tam treneris ar palīgiem izlemj, kā spēlēt. Tas ir viņu lēmums. Es dodu rekomendācijas, bet vai tām sekot, vai nē, tas ir treneru lēmums.

Pastāsti kādu piemēru?

Pretinieki cenšas daudz kontrolēt bumbu, daudz uzbrūk. Visi saprot, ka jāspēlē uz pretuzbrukumiem, bet mans uzdevums ir parādīt, kā to darīt. Caur kuru flangu, caur kādu spēlētāju. Kuru spēlētāju presingot, kuru nē, kur veidojas brīvās zonas utt. Neskatoties uz to, ka mums ir tikai septiņi pretinieki un visi it kā ir pazīstami, katrai spēlei cenšos sagatavot kaut ko jaunu. Atkal no jauna skatos uz komandu, vēroju video, analizēju. Tikai pašā pēdējā brīdi "pielieku" klāt iepriekšējās savstarpējās spēles pieredzi. Jāsaprot, ka vairāk vai mazāk visi klubi analizē pretiniekus un cenšas izdomāt kaut ko pret mums. Mans pienākums un mērķis ir būt soli priekšā un saprast, kā viņi spēlēs pret mums.

Vai Tu norādi arī uz konkrētiem spēlētājiem, kuri labāk, vai sliktāk varētu pildīt konkrētus uzdevumus?

Jā, es varu dot kādu padomu, bet tas nav galvenais.

Pastāsti sīkāk par pašu darba procesu? Kā Tu analizē, cik daudz laika tas paņem?

Tagad tas aizņem nedaudz mazāk laika kā pagājušogad. Iepriekš es vienai spēlei varēju gatavoties nedēļu. Tagad tas prasa mazāk laika. Jebkurā gadījumā nešķiroju pretiniekus, vai tā ir Babīte, vai Ventspils. Process ir identisks. Skatos pēdējās spēles, skatos uz statistiku, lai mēģinātu saprast procesus uz kuru liek uzsvaru, kurš ir līderis, caur kuru tiek veidota spēle, kuri ir radošie, kuri labāk strādā aizsardzībā. Tur ir daudz nianses un visas atklāt nevēlos. Principā cenšos atrast visus sīkumus, kas var nākt mums par labu.

Kas jādara, ja gribu kļūt par futbola videoanalītiķi?

Domāju, ka pats galvenais ir ieinteresētība. Ja Tu mīli futbolu, ja Tev interesē, kas notiek komandā, tad šķēršļu nav.

Kāda ir situācija ar videonalīzi citos Latvijas klubos? Vai esi par to informēts?

Nē, es neesmu informēts, bet esmu pārliecināts, ka neviens klubs tam nevelta tik daudz uzmanības, kā es. Latvijā, šķiet, ka esmu vienīgais, kurš nodarbojas tikai ar videoanalīzi, tādēļ savā ziņā ir grūti, jo nav kam jautāt padomu. Nav cilvēku ar ko aprunāties. Citās komandās to dara treneru asistenti, kuriem ir daudz citu pienākumu un nav laika pilnībā nodoties analīzei.

Kāda ir Tava izglītība? Esi stažējies arī ārzemēs. Pastāstīsi par to, kā tur nokļuvi un ko tur redzēji?

Esmu stažējies futbola klubā Krasnodar Krievijā. Tur tagad par sporta direktoru strādā cilvēks, pie kura biju Maskavā uz kursiem. Viņš mani uzaicināja, atbraucu uz četrām dienām. Skatījos treniņus, spēles. Pavadīju veselu dienu ar viņu analītiķiem. Viņi pastāstīja par savu pieredzi, kā viņi to dara, kādus resursus izmanto. Tas ir liels futbola klubs, un tur viss notiek citā līmenī. Viņiem ir trīs cilvēki, kas ir komandā (operators, analītiķis un palīgs) un vēl ir komanda, kas strādā pie savas komandas statistikas analīzes. Skatās spēles, vēro tieši tos parametrus, kas viņiem tieši interesē. To varētu saukt par viņu iekšējo Instat. Tajā pašā laikā tur bija ieradies Instat pārstāvis, lai tiktos ar treneriem un meklētu iespējas uzlabot pašu Instat.

Anglija?

Es braukšu uz Angliju jūnija beigās. Tur būs kursi nedēļas garumā. Reizi gadā ir iespēja apgūt visus trīs kursu posmus vienā reizē. Nevari sākt otro posmu, ja neesi pabeidzis pirmo. Dzīvosim Liverpūlē. Tur būs analītiķi no 18 valstīm. Kā lektori būs treneri un analītiķi no Anglijas premjerlīgas. Pieteikties uz šiem kursiem var jebkurš, bet tas, protams, ir maksas pakalpojums.

Futbols ir viss, ko Tu dari, vai dari vēl kaut ko?

Pašlaik es nodarbojos tikai ar futbolu.

Varam uzskatīt, ka var dzīvot, arī nodarbojoties tikai ar futbolu Latvijā?

Kad es sāku to darīt, es zināju, ka nebūs daudz naudas. Ņemot vērā, ka man nebija pieredzes un vajag pierādīt sevi un, ka tas patiešām ir vajadzīgs. Ar laiku situācija uzlabojas.

Pamest privāto biznesu, lai darbotos futbolā un sāktu no nulles, ir jābūt iekšām.

Es zināju, ka nebūs viegli, bet tas bija mans apzināts lēmums. Bizness ir bizness, bet futbols ir mans aicinājums. Sapratu, ka ir īstais brīdis pievērsties futbolam.

Kādas taktiskajam izvietojumam Tu dotu priekšroku? Ja neņemtu vērā pretiniekus.

Tā noteikti būtu uzbrūkoša taktika. Man pašam patīk taktika ar trīs centra aizsargiem. Tas tagad ir tāds kā trends. Vairākas vadošās komandas Eiropā klubu un izlašu līmenī piekopj taktiku ar trīs aizsargiem. Piemēram, Juventus, Chelsea utt.

Šai taktikai nepieciešami ļoti spēcīgi malējie spēlētāji. Vai Latvijai tādi vispār ir?

Tādi ir jāizaudzina. Latvijā, pārsvarā visi spēlē ar četriem aizsargiem, bet Eiropas futbola klubi ir pierādījuši, ka ar trim, vai atsevišķās situācijas ar pieciem aizsargiem var spēlēt ļoti uzbrūkošu un radošu futbolu un iesist daudz vārtus. Šī taktika viegli transformējas un neuzliek ierobežojumus. Neredzu nekādas problēmas, mainīt taktiku spēles gaitā. Jebkurā gadījumā tas ir mans subjektīvais viedoklis.

Labākais treneris? Kas viņā ir tik īpašs?

Nevaru izcelt kādu vienu treneri, jo ir vairāki labi treneri un katram no viņiem ir savas stiprās puses. Ja skatāmies plašāk, tad man ļoti imponē treneris Marcelo Bielsa, kurš tagad trenē Lille OSC. Daudzi viņu uzskata par nedaudz crazy (traks no angļu val.). Viņš cenšas spēlēt uzbrūkošu futbolu, bet tajā pašā laikā spēles gaitā nereti maina aizsargāšanās veidus no viens uz vienu pret zonas aizsardzību. Viņš visu laiku maina sistēmu un, kad viņi atņem bumbu, ir daudz vairāk iespējas veiksmīgi uzsākt uzbrukumus.Šim stilam ir vairāki sekotāji. Tas pats Diego Simeone (Atletico Madrid), Ernesto Valverde (FC Barcelona), Jorge Sampaoli (Argentina) u.c. Visi viņi spēlē interesantu, kombinacionālu un radošu futbolu, kas man ir tuvs.

Tavs favorītspēlētājs?

Nevaru nevienu konkrēti izcelt, bet, tā kā esmu uzbrucējs, tad, kad aktīvi spēlēju, vienmēr pievērsu uzmanību uzbrucējiem. Tagad gan visu uzmanību pievēršu pussargiem. Balsta pussargiem, centra pussargiem, tādiem spēlētājiem kā N'Golo Kanté, Andrea Pirlo, jo viņi ir komandas motori, komandas sirds. No šīs pozīcijas spēlētājiem ir atkarīga visa komandas spēle.

Kura ir Tava favorītkomanda, ja neskaitam RFS?

Man patīk Spānijas futbols. Cenšos skatīties pēc iespējas vairāk La liga spēles.  Īpaši varu izcelt Sevilla FC, Bilbao Athletic. Man patīk stils, kādā spēlē šajā līgā.

Tad jau laikam lieki jautāt, kura ir spēcīgākā līga pasaulē?

Nevaru apgalvot, ka pilnīgi noteikti tā ir La liga, bet priekš manis, interesantākā pilnīgi noteikti.

Citi raksti