Kristaps Liepa. Intervija.

09:49 27. jūnijs, 2017

Sveiks! Pastāsti par to kā sākās Tavas futbolista gaitas?

Jau bērnudārza laikā sanāca daudz skatīties futbolu, jo tēvs bija liels futbola fans un mani arī vienmēr vilka skatīties. Kad man bija septiņi gadi un es sāku iet pirmajā klasē Rīgas 49. vidusskolā, redzēju, ka tur ir futbola laukums un notiek treniņi. Pateicu vecākiem ka gribu iet trenēties futbolā. Mamma mani aizveda uz pirmo treniņu. Man palaimējās, ka tur bija treneris Juris Docenko, kurš bija ļoti pozitīvi noskaņots un mudināja mani trenēties. Mani pieņēma un es divas nedēļas trenējos pie Docenko un viņš ar savu attieksmi, domām, ar to, kā viņš parādīja mīlestību pret futbolu, tas viss man palīdzēja turpināt. Treniņus turpināju pie trenera Andreja Jegorova, visu laiku paliku JDFS Alberts (pirms tam FK Alberts). Kad sākām spēlēt 11 pret 11, klubam pievienojās bijušais Latvijas izlases aizsargs Artūrs Zakreševskis. Turpināju trenēties pie viņa. Nospēlējot divas sezonas 11 pret 11 un tad sāka parādīties izsaukumi uz izlasēm. Sākumā U17, pēc tam U19 un nolēmu, ka ir jāturpina spēlēt futbolu un jāpiepilda savs sapnis – kļūt par profesionālu futbolistu. Pēc tam bija iespējas turpināt spēlēt gan Jelgavā, gan Rīgā. RFS piedāvāja parakstīt līgumu ar viņiem un es piekritu.

Kuram trenerim bijusi lielākā loma Tavā karjerā līdz šim?

Es uzskatu, ka tas varētu būt Andrejs Jegorovs, kurš mani ievirzīja futbolā, bet Artūrs Zakreševskis ir ieguldījis lielu darbu, lai es paliktu futbolā un kļūtu par profesionāli. 

19 gadi, esi virslīgas komandā, bet galvenajā komandā tā arī neesi vēl šosezon uzspēlējis. Vai nevajag labāk iet īrē uz komandu, kas var nodrošināt spēles laiku?

Sezonas sākumā bija daudz jautājumu un domas galvā, ko darīt, kas notiks, bet nebija tā, ka iestājās kaut kāda panika, ka nespēlēju pamatsastāvā. Turpināju strādāt un gaidīt savu iespēju. Visu laiku ir dažādas runas, ka kāds no klubiem grib mani īrēt, vai pat, lai pāreju pie viņiem, bet es esmu RFS spēlētājs un ar visām domām esmu šeit un vēlos šeit spēlēt.

Vai Tev ir aģents?

Jā, pirms pāris nedēļām par mani sāka interesēties Baltic Sports Agency, kura pamatā gan strādā ar citiem sporta veidiem, piemēram, basketbolu, hokeju, bet tagad sāk savu darbību arī futbolā un piedāvāja parakstīt līgumu.

Cik liela nozīme futbolista karjerā ir aģentam?

Manuprāt, ļoti liela, jo īpaši tad, kad esi karjeras sākumā. Aģenti var palīdzēt klubiem Tevi atrast, veicināt Tavu atpazīstamību. Zvaigznēm tur, protams, ir cita specifika, bet kopumā aģentam ir ļoti liela nozīme mūsdienu futbolā.

Kāds ir Tavs viedoklis par tādām lapām, kā fieldoo.com?

Tad, kad es vēl spēlēju JDFS Alberts, par to uzzināju un piereģistrējos. It kā pa jokam, bet kādēļ kad neizmantot iespēju? Tur ir iespēja arī aizbraukt uz dažādām izmēģinājuma treniņu sesijām, bet es to neizmantoju. Tas nav priekš manis. Es dodu priekšroku, ka mani pamana spēlējot kādā klubā. Nekādus piedāvājumus no šīs lapas es nesaņēmu un pat negaidīju. Tas bija vairāk kā eksperiments.

Vairāki Latvijas spēlētāji agrā jaunībā dodas uz ārzemju akadēmijām. Vai tas ir pareizi? Vai tas paver plašākas iespējas?

Jā, es domāju, ka jā, bet viss atkarīgs no vecuma. 7-10 gadu vecumā tas varētu dot priekšrocības, jo ir cita futbola filozofija. Labs piemērs tam ir, kad vēl spēlēju FK Alberts 12-13 gadu vecumā, tad braucām uz Skandināviju piedalīties dažādos turnīros. Bija tāds Kokkola Cup. Mēs tur visus grāvām. 6:0, 7:0. Nevarējām saprast, kas tas par turnīru. Vecāki arī atbraukuši un bija neizpratnē, turklāt mēs nebijām labākie Latvijā. Pēc tam, kad sākām aizdomāties, tad sapratām, ka viņi vispār bumbu necēla gaisā. Mēs spēlējām uz rezultātu, maksimāli ātri bumbu nogādājām pie vārtiem un sitām vārtus. Somi un zviedri spēlēja piespēļu futbolu un ilgtermiņā tas atalgojas. Kur viņi ir tagad? Domāju, ka viņu tā laika spēlētāji noteikti tagad ir vairāk TOP līgās, kā mūsu spēlētāji, kuri viņus mazajā futbolā “masēja”.

Ja aizbrauc spēlēt futbolu nosacīti profesionāli uz akadēmijām, rezerves komandās, U19, vai U23, tad tas arī noteikti palīdz progresēt, tas palīdz būt lielajā futbolā. Citur Eiropā un pasaulē spēlē citādu futbolu un tas noteikti nāk par labu.

Vai Latvijā var izaugt augstas klases spēlētājs?

Jā! Tas ir iespējams, ir arī vairāki piemēri. Galvenais ir smagi strādāt. Liela problēma ir, kad 16-17 gados saproti, ka neesi nekur tālu ticis, kad Tavi vienaudži spēlē Bundeslīgā, bet Tu vēl tepat pa Virslīgu. Daudzi salūzt un apstājas, izdomā, ka tas nav priekš manis un aiziet uz kādu ballīti, nevis turpina trenēties. Tagad Latvijā visos klubos ir nodrošināts praktiski viss, lai spēlētāji varētu attīstīties. To vajag izmantot.

Vairākās augsta līmeņa komandās debitē spēlētāji jau 16-17 gadu vecumā. Kāpēc mēs tajā vecumā labākajā gadījumā varam cerēt uz Virslīgu?

Virslīga ir  augstākais punkts Latvijā. Ja mēs dzīvotu un spēlētu Spānijā, Vācijā, tad mēs būtu vienlīdzīgi ar viņiem. Lai kļūtu par TOP klases spēlētāju, Tev ir jātiek ārā no Latvijas. Tas arī ir kā tāds kvalitātes rādītājs.

 Daudzi labi spēlētāji nāk no sportistu ģimenēm. Kā ir ar Tavu ģimeni? Kam jāsaka, paldies, ka esi futbolā?

Paldies varu pateikt saviem vecākiem, kuri mani atbalstīja, palīdzēja tajā noturēties. Man nebija jāsatraucas, ko vilkšu mugurā, vai būs bumba ko spēlēt, vai kā es nokļūšu uz treniņu. Vecāki par to visu parūpējās. Par to arī lielākais paldies. Paldies arī par ticību, ka es neapstāšos pie jau sasniegtā.

Mani vecāki, gan nav tieši saistīti ar sportu. Tuvākā radiniece sportiste ir mana vecmāmiņa, kura bija ļoti laba airētāja PSRS laikā.

Tikko pabeidzi vidusskolu. Ko tālāk?

Jā, tikko pabeidzu 12. klasi. Pašreiz vēl neesmu izlēmis, kur turpināšu mācības. Pamatdoma ir tāda, ka nākamo gadu es izlaižu un pilnībā veltu sevi futbolam. Esmu arī pabeidzis mūzikas skolu. Ceru, ka arī tas varētu noderēt turpmākai dzīvei. Mūzikas skola bija arī mazais šķērslis agrā jaunībā, jo apvienot visu nebija iespējams un nācās izlaist daudzus treniņus. Kad bija jāizvēlas, vai izlaist mūzikas skolu, treniņus, lēmumus pieņēma vecāki. Parasti tie nebija treniņiem par labu.

Pastāsti par saviem sapņiem un mērķiem?

Man ir gan tuvi, gan tāli mērķi. Tuvākie mērķi būtu progresēt savā spēlē, neapstāties, kur esmu, tikt izsauktam uz U21 izlases kvalifikācijas spēlēm. Lai es tiktu izsaukts, man vajag spēles laiku un praksi klubā. Es uz to tiecos, daru visu, lai to realizētu. Tālais mērķis būtu parakstīt labu līgumu ar kādu atpazīstamu klubu.

Kurai līgai Tu dotu priekšroku?

Protams, ka Spānija. Tā mani vilinājusi jau no pirmās klases. Ne tikai futbola dēļ, tur ir silts un vienmēr esmu gribējis māju pie jūras. Manam spēles stilam gan piemērotāka būtu kāda no Anglijas līgām.

Kāds ir Tavs spēles stils? Kas ir Tavas stiprās puses un pie kā vēl jāpiestrādā?

Mana pozīcija ir balsta pussargs. Savu spēles stilu es apzinājos salīdzinoši nesen. Es neizpratu balsta pussarga nozīmīgumu. Domāju, ka tas ir parasts centra pussargs, kurš palīdz komandai visur. Tagad zinu, ka mana stiprā puse ir bumbas atņemšana. Karjeru sāku, kā centra aizsargs un tas arī man palīdz strādāt komandas labā balsta pussarga pozīcijā.

Kas Tev futbolā sagādā vislielāko prieku?

Labs futbols. Tā sajūta, kad esi laukumā un izbaudi bumbas kontroli, spēli, cīņu par uzvaru. No tribīnēm to varbūt tā neredz un nejūt. Pats saldākais futbolā protams ir uzvara. Lielajā futbolā rezultāts ir pats galvenais, bet, lai uzvarētu ir smagi jāstrādā un jātrenējas. Man patīk viss, kas ir par un ap futbolu. Katru dienu esmu futbolā un tas man sagādā prieku.

Varbūt ir kāda spēle Tavā karjerā, ko vari īpaši izcelt?

Nesen tā bija spēle, kad ar U19 izlasi izcīnījām Baltijas kausu. Man ļoti patika kolektīvs un komanda. Esam pazīstami jau no bērnības un ar šo komandu bija ļoti patīkam spēlēt. Izcīnījām kausu, ko ar U17, man neizdevās izdarīt. Tas atstāja ļoti patīkamas emocijas, tas deva motivāciju strādāt tālāk, lai uzvarētu. Gan ar U21, gan klubā.

Man katra spēle paliek atmiņā ar kaut ko īpašu. Ir spēles, kuras vispār negribas atcerēties, bet cenšos no katras spēles paņemt kaut kādu mācību, lai turpmāk spēlētu vēl labāk.

Tavs favorītspēlētājs?

Mans favorīts gan laukumā, gan ārpus tā ir Isco, bet es ļoti lielu uzmanību pievēršu spēlētājiem, kas spēlē tieši manā pozīcijā un, no kuriem es varu mācīties. Viens no tādiem ir Casemiro. Arī no Real Madrid. Bieži sanāk skatīties viņu spēles, jo tur ir savākti visi TOP spēlētāji

Tad jau laikam ir lieki jautāt, kura ir Tava favorītkomanda?

Principā es nefanoju visu laiku par vienu komandu. Spānijā mans favorīts ir Real Madrid, bet Anglijā tas ir Arsenal, bet kopš pagājušās sezonas arī Burnley. Pirms tam biju viņiem sekojis Championship turnīrā un viņi mani piesaistīja ar savu spēles stilu. Viņi spēlē īstu angļu futbolu. Katrā līgā man ir savs favorīts.

Kādēļ Tu sāki sekot Burnley? Turklāt vēl, kad viņi spēlēja Championship?

Tad, kad es nebiju parakstījis profesionālu līgumu es maz skatījos futbolu. Vēlāk sapratu, ka, lai kļūtu labāks, ir jāskatās, kā spēlē citi. Skatoties Premjerlīgu, šķiet, ka tur ir savāktas visas zvaigznes. Gaidot kārtējo Premjerlīgas spēli, noskatījos Championship līgas kārtas apskatu un Burnley man iekrita acīs. Noskatījos pāris spēles un aizmirsu par viņiem, bet tad, kad viņi tika Premjerlīgā sapratu, ka vajag pievērst uzmanību arī viņiem. Arī zemākajās līgās ir daudz ko pamācīties, var ieraudzīt daudz līdzības ar Latviju utt.

Vai Tu mēdz trenēties papildus?

Tagad, kad esmu profesionāls, es ļoti daudz laiku pavadu trenažieru zālē, jo lielajā futbolā spēkam ir liela nozīme. Protams, daudz strādāju ar bumbu, ar tehniku. Tie paši sitieni, ko izpildu gan pēc treniņiem, gan arī pa brīvdienām un svētku dienām. Lai kļūtu par labu futbolistu ir daudz laika jāpavada ar bumbu, Tu pieradīsi pie viņas un tas kļūs dabiski. Līdzīgi, kā citos sporta veidos.

Pastāsti par savu režīmu?

Ceļos ap 8-8:30. Brokastis, duša. Pēc tam jau laiks doties uz treniņu. Braucu kopā ar komandas biedru Luka Perič. Tiekamies pie Olimpiskā sporta centra, ceļš paiet labās, smieklu pilnās sarunās. Ierodamies stundu pirms treniņa, lai varam labi sagatavoties treniņam, iestiepties, padarboties ar bumbu. Tad treniņš, varbūt nedaudz palieku pēc treniņa, tad protams duša un dodos ēst. Parasti ēdu ārpus mājas, jo man nepatīk gatavot un pa dienu neviens no ģimenes locekļiem nav mājās. Pēc tam dodos mājās, kur vai nu pasēžu pie datora, datorspēlēm, vai arī lasu grāmatas par futbolistiem. Pašlaik lasu grāmatu par Andrea Pirlo.

 Kā pavadi brīvo laiku?

Daudz laika pavadu ar draudzeni. Pastaigājoties pa pilsētu, vai ejot uz kādu restorānu, vai vienkārši atpūšoties. Man ļoti patīk kino. Ja esmu mājās, tad mēdzu uzspēlēt videospēles, vai skatos TV.

Ko spēlē?

Xbox, FIFA. Spēlēju tiešsaistē ar savu zvaigžņu komandu. Tā ir interesantāk.

Kāda būtu Tava zvaigžņu komanda?

Taktiskais izvietojums 4-3-2-1. Vārtos Gianluigi Buffon. Aizsardzībā Marcelo, Sergio Ramos, Nicolás Otamendi, Philipp Lahm. Centrā Toni Kroos, Isco, Mesut Özil, pa malām Cristiano Ronaldo, Lionel Messi un priekšā Andre Gray no Burnley.

Citi raksti