RFS sporta direktors Aleksandrs Usovs: "Man patīk mans darbs!"

15:08 24. maijs, 2017

 

 Krišjānis: Sveiks, Aleksandr, pastāsti nedaudz par sevi! Kas esi, kā nokļuvi futbolā un RFS?

 Aleksandrs: Ar futbolu es nodarbojos jau no bērnības. No 11-18 gadiem spēlēju Skonto akadēmijā, tāpat arī jaunatnes izlasēs. Bērnībā gribēju kļūt par profesionālu futbolistu, bet man neizdevās un es pievērsos mācībām. Dabūju RTU bakalauru un turpināju nodarboties ar futbolu kā amatieris. Četrus gadus dzīvoju un spēlēju Vācijā, kur mācījos sporta akadēmijā. Pēc tam turpināju mācības Erasmus University Rotterdam maģistratūrā. Arī Nīderlandē par futbola spēlēšanu neaizmirsu. Kad atgriezos Latvijā, ar Maksimu Krivuņecu izveidojām FC Caramba un spēlējam Latvijas čempionātā 2. līgā jau trīs sezonas. Paralēli 5-6 gadus strādāju banku sfērā. Pirms iepriekšējās sezonas LNK Group vadītājs Artjoms Milovs piedāvāja profesionāli nodarboties ar sporta menedžmentu. Es piekritu un kļuvu par RFS sporta direktoru.

 

Vai Tev joprojām ir nopietni mērķi arī kā sportistam?

Patiesībā es vairs nejūtos kā sportists. Latvijas čempionāta 2. līgu vinnējām divas reizes, bijām arī amatieru čempionu līgā Polijā. Protams, ja Tu visu laiku ar to esi nodarbojies, Tev ir ambīcijas arī šajā līmenī, bet ja nopietni, tad tas viss ir hobija līmenī. Tiekamies 2-3 reizes nedēļā, uzspēlējam futbolu tikai lai uzturētu sevi formā un gūtu labas emocijas

 

Ko nozīmē būt sporta direktoram futbola klubā Latvijā? Ko nozīmē būt sporta direktoram RFS. Kādi ir Tavi pienākumi, Tava ikdiena?

Man ir daudz uzdevumu. Galvenais - organizēt komandas ikdienas dzīvi, runāt ar spēlētājiem, piesaistīt spēlētājus, trenerus, slēgt līgumus, veidot komandu. Nav tā, ka starpsezonā nedaudz pastrādājam, dabūjam spēlētājus un viss. Darbs notiek visu laiku. Katru dienu par kaut ko jārūpējas, jātiekas ar komandu, jārisina problēmas. Nav tā, ka izvēlos spēlētāju, paziņoju, ka varu samaksāt un viss. Ir daudzi darbi un uzdevumi tam visam apkārt. Treniņprocesa organizēšana, stadiona īres, treniņnometņu organizēšana traumu atveseļošanās procesa uzraudzība. Tikšanās ar aģentiem, kuri grib labākus nosacījumus utt.

 

Izklausās interesanti. Vai darbam ir arī ēnas puse?

Man patīk mans darbs! Protams ir arī negācijas, piemēram, ja kāds spēlētājs nav vajadzīgs, vai jāpasaka, ka nepagarināsiet līgumu, vai jāsoda kāds. Mēdz būt nepatīkamas sarunas.

 

Sporta direktors lielā mērā ir tieši līdzatbildīgs par komandas komplektāciju un līdz ar to arī rezultātiem. Kā Tu vērtē pagājušās sezonas sastāvu, tā komplektāciju un komandas parādīto sniegumu. Tajā skaitā arī punktu izteiksmē?

Mēs tikai trīs nedēļas pirms sezonas sākuma uzzinājām, ka spēlēsim virslīgā. Ļoti īsā laikā bija jāpaveic milzīgs darba apjoms gan saistībā ar licencēšanu, gan jāizveido komanda, jāslēdz līgumi ar spēlētājiem. Šķiet, ka parakstījām kādus 12-15 jaunus spēlētājus.  Tas ir ļoti sarežģīti jaunam klubam, kuram nav reputācijas, neviens nezina, kas mēs esam, nezina, vai var ar mums strādāt, vai var mums uzticēties. Mērķis, protams, bija dabūt labākos pieejamos spēlētājus. Domāju, ka to arī izdarījām. Rezultāts nebija lielisks, gribējām būt augstāk, bet 35 punkti ar šiem spēlētājiem, ar šo sagatavošanās posmu ir labs rezultāts. Jāsaprot arī, ka ne visi bija gatavi spēlēt virslīgā. Daudzi arī aizgāja. Bijām arī trenera meklējumos. Vēlējāmies treneri, kurš varētu izveidot ilgtermiņa stratēģiju un augtu kopā ar klubu. Domāju, ka rezultāts bija apmierinošs. Debijas sezonai tas bija labi.

 

Šajā situācijā, kad bija atlikušas tikai trīs nedēļas līdz sezonas sākumam, un bija maz laika izvērtēt spēlētājus, slēdzāt īstermiņa līgumus?

Mēs gribējām un joprojām gribam izveidot ilgtermiņa attiecības ar spēlētājiem. Ir izņēmumi, bet, ja esam pārliecināti, tad slēdzam ilgtermiņa līgumus. Uz trim gadiem, vai ar jauniem spēlētājiem pat uz četriem gadiem. Spēlētāju izvēles procesā vērtējam ne tikai kvalitāti laukumā, bet arī uzvedību ārpus tā. Vērtējam katra spēlētāja personību, ietekmi uz kolektīvu. Situācija ar traumām. Ja esam nonākuši līdz līguma slēgšanai, tad esam droši par spēlētāju.

 

Ar ko atšķiras šīssezonas sastāva komplektācija no pirmās? Uz ko likāt akcentus? Vai izdevās viss, ko plānojāt? Varbūt bija kāds spēlētājs/ treneris, uz kuru "tēmējāt", bet nedabūjāt?

Mums bija saraksts ar spēlētājiem, kurus gribam dabūt. Parakstījām līgumus ar 15 spēlētājiem, ieskaitot, tos, kas bija iepriekšējā sezonā uz īri, no FC Skonto. Domāju, ka komplektācija bija laba. Dabūjām praktiski visus spēlētājus, kurus gribējām.

Komplektējot sastāvu pieturamies pie saviem principiem. Pirmā kategorija - vietējais izlases līmeņa spēlētājs, vai ar potenciālu par tādu kļūt. Otrā kategorija - stipri leģionāri, kuri var jau šodien dot pieredzi, meistarību un tajā pozīcijā nevaram dabūt vietējos. Trešā kategorija - jaunatnes izlašu spēlētāji ar potenciālu nākotnē.

Protams, ir, bija un būs kļūdas, bet domāju, ka mums ir laba komplektācija. Pašlaik gan nav pārāk labs fons, lai to vērtētu, jo komandai neiet pārāk labi. Tāpēc vienmēr var diskutēt, vai norādīt uz kļūdām, bet mans viedoklis ir tāds, ka esam izvēlējušies pareizos spēlētājus. Mēs viņiem ticam!

 

Askolds Uldriķis vienā no nesenajām intervijām izteicās, ka, redzot komandas komplektāciju, jau pirmssezonā viņam esot bijis skaidrs, ka neesat spējīgi cīnīties par uzvaru čempionātā. Kā vērtējat viņa izteikumus? Vai tie ir pamatoti?

Mūsu mērķis ir trijnieks. Tā ir realitāte. Nevēlos komentēt citu cilvēku viedokļus. Viņam ir savs viedoklis, sava pieredze un mūsu viedokļi nesakrīt. Manuprāt, viņš kļūdās, bet katram ir tiesības uz savu viedokli. Mēs privātā sarunā esam to pārrunājuši. Pateicu viņam paldies par viedokli, bet mēs komplektējam sastāvu ar saviem spēkiem un savām domām.

 

Vai tika minētas konkrētas pozīcijas?

Jā. Viņš minēja arī konkrētas pozīcijas, bet nevēlos tās pašlaik iztirzāt. Var patikt kāds spēlētājs, vai nepatikt, bet tas noteikti nav vienīgais pareizais viedoklis.

 

Pirms sezonas Latviju pāršalca ziņa, ka FC Riga mēģinājuši komandai piesaistīt Ronaldinjo. Vai šāda kalibra spēlētāji, pat karjeras norietā, ir reāli piesaistāmi Latvijas virslīgai? Vai un kad RFS plāno ko līdzīgu?

Mums nav bijuši plāni piesaistīt kādu zvaigzni īstermiņā un, manuprāt, tas nav īsti reāli. Ja virslīgā, kāda komanda tādu piesaistīs, tad, protams, būtu interesanti paskatīties uz Ronaldinjo arī šodien, bet domāju, ka tas vairāk bija PR gājiens. Nedomāju, ka treneris ir ieinteresēts piesaistīt spēlētāju uz diviem, trim mēnešiem. Viņiem ir profesionāla komanda, un nedomāju, ka tas būtu lietderīgi.

 

Šī noteikti bija viena no interesantākajām virslīgas pirmssezonām pēdējos gados noteikti. Vairākas komandās notika mūsu mērogiem skaļas spēlētāju un arī treneru pārejas. Kā Tu vērtē šīs sezonas spēku samērus? Kuri klubi būs favorīti cīņā par titulu, par medaļām un kuri sezonas beigās būs tabulas beigu daļā?

Pirms sezonas jau izteicos, ka ir sešas viena līmeņa komandas. Pēc pirmā apļa, tas arī ir apstiprinājies. Kādai varbūt ir vairāk pieredzes, vai labāks sastāvs, bet kopumā komandas ir viena līmeņa. Un ir divas komandas, kuras var atņemt punktus jebkurai citai komandai. Tas liecina tikai par to, ka mūs sagaida interesants čempionāts, ar negaidītiem rezultātiem un grūti prognozējamu uzvarētāju.

 

Pirmais virslīgas spēļu aplis aizvadīts. Kāds ir Tavs vērtējums par komandas sniegumu spēles un punktu izteiksmē?

Pēc pirmā apļa mums ir tikai septiņi punkti. Protams, ka cerēju uz ko citu, gribējām būt augstāk. Galvenā mūsu problēma ir vārtu gūšana. Vērtējot sezonas sākumu, jāņem vērā šis negatīvais fons, bet, ja paskatāmies uz statistiku, tad ir daudz aspektu, kuri liecina par mūsu kvalitāti. Bumbas kontrole, sitieni pa vārtiem, bīstamo momentu izveidošana, divcīņas. Visās šajās komponentēs esam starp līderiem. Protams, ja nav rezultāti, tad tam ir sekundāra nozīme, bet, ja turpināsim šādā veidā, tad rezultāts nekur neizpaliks. Mums ir nepatīkama situācija kopvērtējuma tabulā, bet ticu, ka mēs to spēsim uzlabot.

 

Kādu vietu turnīra tabulā sezonas beigās ieņems RFS?

Domāju, ka mēs būsim trijniekā.

 

Šogad RFS neizdevās kvalificēties eirokausiem. Iepriekšējās sezonās pēc šādām neveiksmēm dažas komandas pārorientējās citiem uzdevumiem, līdz ar to arī mainot sastāvu. Vai RFS sastāvā ir gaidāmas kādas izmaiņas? Pastiprinājumi? Kādās pozīcijās?

Varbūt mums būs viens, vai divi jauni spēlētāji vasarā, bet lielas izmaiņas nebūs. Gaidām, kad izveseļosies Aleksandrs Cauņa un Sergejs Vorobjovs. Atgriezies ir kapteinis Igors Kozlovs, kurš, domāju, ka arī spēs palīdzēt uzlabot rezultātus. Protams, mēs gribējām būt eirokausos jau šovasar, bijām tuvu kausa finālam, bet tas neizdevās un ir jāskatās uz priekšu. Sezonu vērtēsim tās beigās. Konkrētas pozīcijas, kurās meklēsim pastiprinājumu? Iespējams būs viens uzbrucējs, bet tikai tad, ja būsim droši, ka viņš spēs uzlabot konkurenci. Es uzskatu, ka Roberts Uldriķis, Leonid Koveļ un Ensa Njie, kurš arī var spēlēt uzbrukumā, ir ļoti kvalitatīvi spēlētāji.

 

Jaunieši?

Ja runājam par jauniešiem, tad mums nesen jau debitēja Jānis Grīnbergs. Manuprāt, viņš nospēlēja ļoti labi. Mums ir Vladislavs Sorokins, kurš regulāri spēlē, mums ir Roberts Uldriķis, kurš tagad ir viens no labākajiem. Vēl ir daži spēlētāji, kuri ir ļoti tuvu sastāvam, piemēram, Marko Regža, Kristaps Liepa, Daniils Hvoiņickis, kurš tikai nesen atgriezās treniņos. Tie visi ir jauniešu izlašu spēlētāji, uz kuriem ceram nākotnē. Pašlaik viņi nespēlē, bet nākotnē uz viņiem ceram un ar viņiem rēķināmies.

 

Cik lietderīgi, ka daudzi jaunie spēlētāji ir savākti RFS un spēlē dublieros, lai gan noteikti varētu spēlēt kādas citas virslīgas komandas pamatsastāvā. Varbūt vajag izīrēt?

Tā vienmēr ir dilemma. Tas ir jautājums, pie kā strādājam. Viena lieta ir spēļu prakse, kas ir ļoti svarīga, bet no otras puses, pie mums viņiem ir ļoti kvalitatīvs treniņprocess ar ļoti spēcīgiem partneriem. Viņi jūt atbildību, jūt, ka katrā treniņā jāstrādā uz maksimumu. Varam redzēt, ka katram no viņiem ir ļoti liels progress. Nav arī tā, ka neizmantojam īres iespējas. Mums ir Aleksejs Grazjnovs, kurš ir īrē SK Babīte/Dinamo. Viņš regulāri spēlē un iegūst spēļu praksi. Viņš jau ir tādā attīstības stadijā, kad ir jāspēlē katru nedēļu virslīgā. Varbūt vēl kādu spēlētāju varam atdot īrē uz pusgadu, bet tas nav viennozīmīgi, kad varam teikt, ka labāk ir spēlēt ne tik labā komandā, nevis trenēties pie mums.

 

Kāda ir šī gada virslīga uz citu Eiropas līgu fona?

Mēs visi zinām, kāda ir situācija futbolā. Visi runā par krīzi, nacionālā izlase spēlē slikti utt., bet domājam, ka mēs augam un čempionāts ir spēcīgāks un interesantāks, nekā iepriekšējos gados. Par to liecina arī tas, ka pamazām mājās atgriežas mūsu labākie spēlētāji. Ir interese arī no līdzjutēju puses, viņi nāk uz stadionu, seko līdzi kādām komandām. Ir arī vietējās intrigas. Kā sanāks Tamazam Pertijam Liepājā, ko parādīs izlašu spēlētāji utt. Domāju, ka ir krietni labāk.

 

Kuras valsts čempionāts ir spēcīgākais? Kam vēl seko līdzi?

Man patīk Bundeslīga. Nevaru teikt, ka fanoju par kādu komandu, bet tā organizācija, pilnie stadioni…, futbola līmenis tur ir iespaidīgs. Katrā spēlē, lai iegūtu trīs punktus, ir jāspēlē uz 100%. Ir interesanti skatīties. Spēcīgākais? Grūti izcelt kādu čempionātu. Domāju, ka TOP 5 līgas ir vairāk vai mazāk viena līmeņa. Pat skatos daudzus čempionātus, tajā skaitā premjerlīgu, A sēriju un Nīderlandes līgu. Īpašu uzmanību protams pievēršu lielajām spēlēm.

 

Kurš ir Tavs favorīts laukumā, favorītkomanda (ārpus LV)?

Pats es spēlēju labā aizsarga pozīcijā, tāpēc varu izcelt Philipp Lahm. Viņš ir apbrīnojams ne tikai kā spēlētājs, bet arī kā personība. Pats jau sen skatos futbolu, kā profesionālis un nav man vairs tās emocijas, kas agrāk. Man patika AC Milan. Tagad patīk, kā spēlē Chelsea. Antonio Conte ir lielisks treneris. Tas ir visaugstākais līmenis. Tā ir bauda skatīties, kā viņš īsā laikā izmainīja komandu, mainīja shēmu un tā strādā un guva panākumus.

 

Kas uzvarēs UEFA Čempionu līgā?

Domāju, ka uzvarēs Juventus. Man liekas, ka tā ir ļoti stipra komanda ar lielu pieredzi. Sabalansēta, zina, kā spēlēt aizsardzībā un ar lieliskiem uzbrūkošajiem spēlētājiem. Viņi var uzvarēt jebkuru komandu vienā konkrētā spēlē.

 

Ko savā brīvajā laikā dara RFS sporta direktors?

Es daudz nodarbojos ar sportu, spēlēju futbolu, skrienu, eju uz trenažieru zāli. Man patīk pavadīt laiku ar ģimeni. Daudz lasu, gan profesionālo literatūru, gan klasiku.

 

Paldies par interviju!

 

Citi raksti