Roberts Savaļnieks. 90' intervija.

09:46 11. jūlijs, 2017

Vārds: Roberts
Uzvārds: Savaļnieks
Vecums: 24
Ģimenes stāvoklis: aizņemts
Bērni: dēls

Sveiks! Pastāsti, kā sākās Tavas futbolista gaitas?

Man nebija liela izvēle. Tēvs bija profesionāls futbolists un sešus gadus vecākais brālis trenējās futbolā jau tad, kad biju pavisam mazs. Skatījos kā tētis spēlē, kā brālis spēlē un man neko citu arī nemaz negribējās. Sāku piecu gadu vecumā. Sākumā tie bija nosacīti futbola treniņi. Vairāk kā sportiskas aktivitātes. Līdz 12 gadu vecumam trenējos Valmierā. Liepājas sporta skolas direktors pazina manu tēvu un uzaicināja mani trenēties pie viņiem un dzīvot sporta internātā. Apspriedāmies ar ģimeni un, lai gan es vēl biju jauns, nolēmām, ka, ja vēlos savu dzīvi saistīt ar futbolu, tad tas būtu pareizs lēmums. Līdz 16 gadiem spēlēju jauniešu komandā, pēc tam pievienojos pirmajai komandai. Sākumā spēlēju pie dublieriem, bet treniņprocess bija kopējs. Tā arī sākās mana karjera.

Pieci gadi ir pareizs laiks, kad sākt trenēties futbolā?

Daudzi varbūt teiks, ka tas ir par agru. Tajā vecumā galvenais ir fiziskās aktivitātes. Izpratne par futbolu, par notiekošo laukumā sāk veidoties astoņu, deviņu gadu vecumā.

Starp Liepāju un Valmieru līmeņa ziņā bija tik jūtama atšķirība arī tajā vecumā?

Ja salīdzinām sporta skolas kopumā, tad noteikti. Valmierā bija tikai dažas vecuma grupas, savukārt Liepājā viss bija sakārtots, jau izaudzināti vairāki izlases spēlētāji. Tajā brīdī tā bija viena no labākajām, konkurējot ar Skonto. Tajā laikā vēl nebija FS Metta.

Vai pašlaik labākā sporta skola ir FS Metta?

Grūti teikt, bet, cik redzu, tad  jauniešu vecumos viņi izceļas un vienmēr cīnās par pirmajām vietām. Vai labākā? To es nezinu.

Vai, tavuprāt, jauniešu vecumā ir svarīgs arī rezultāts, vai tomēr jādomā par spēlētāju individuālo meistarību?

Droši vien, ka primārais ir individuālā meistarība, bet jādomā arī par rezultātu. Ja jau no mazotnes neiemācīsi bērnam, ka spēles mērķis ir uzvarēt, tad pēc tam varbūt problēmas ar attieksmi. Manā uztverē – treniņš vai spēle, Tev ir jābūt visiem priekšā.

Tavs dēls arī kļūs par futbolistu?

To jau redzēs. Neviens viņu nespiedīs, bet, kā jau visiem futbolistiem, bērns visu laiku redz, ko dara tēvs, bumba vienmēr ir pieejama un tā pievelk.

Pirmais treneris?

Pirmais treneris man bija Dainis Andersons. Viņš, diemžēl jau ir aizsaulē. Pie viņa notrenējos patiešām īsu laiku, laikam kādus divus mēnešus. Tad mums bija treniņnometne Valmierā un visa komanda gājām uz Gauju peldēties. Tā sanāca, ka viens puika aizgāja par tālu un sāka slīkt. Treneris steidzās palīgā, lai gan pats neprata peldēt. Puiku izglāba, bet treneri diemžēl nē.

Kuram trenerim lielākā loma Tavā karjerā?

Noteikti manam jauniešu trenerim Liepājā. Mans pirmais treneris Liepājā bija pazīstamais Latvijas izlases spēlētājs Rolands Bulders, pēc kāda pusgada viņu nomainīja Aleksandrs Daņilovs, kurš ir izaudzinājis vairākus labus spēlētājus. Viņam arī ir lielākā loma manā karjerā. Paldies viņam par to.

Tavs brālis arī spēlē futbolu, un dara to ļoti labi. Šajā sezonā pat uzspēlējāt viens pret otru. Kad pēdējoreiz spēlējāt vienā komandā?

Vairākas reizes esam spēlējuši viens pret otru, bet vienā komandā neesam spēlējuši. Varbūt atvaļinājuma laikā, kad trenējoties sadalāmies komandās, tad dažreiz esam vienā komandā.

Vai kādreiz būtu vēlme uzspēlēt ar brāli vienā komandā?

Jā, noteikti gribētu. Žēl, ka viņš vairs nespēlē profesionālā līmenī, varbūt arī būtu sanācis uzspēlēt kopā, bet ceru, ka viņš spēlēs vēl ilgi un pēc manas profesionālās karjeras beigām arī varēsim uzspēlēt vienā komandā.

Paspēji uzspēlēt arī Latvijas izlasē. Kāpēc neizdevās nostiprināties?

Droši vien esmu zaudējis konkurenci ar spēlētājiem, kas ir pašlaik izlasē, bet es neesmu nolaidis rokas un darīšu visu lai tur atgrieztos.

Šajā sezonā Tu arvien biežāk spēlē malējā aizsarga pozīcijā, varbūt Tavs universālums var nākt par labu turpmākai izlases treneru izvēlei?

Varbūt! Tas noteikti pieskaitāms pie plusiem, bet, vai tas palīdzēs, grūti teikt. Viss atkarīgs no trenera. Ja viņš redzēs, ka varu nospēlēt tajā pozīcijā, varbūt arī tas būs pluss un mani izsauks.

Esi jau apradis ar savu jauno pozīciju laukumā? Varbūt labāk tomēr ir būt priekšā?

Godīgi sakot man laikam tīri labi patīk šī pozīcija. Šķiet 2012. gadā jau Liepājas Metalurgā sezonu sāku kā labās malas aizsargs, bet tad nomainījās treneris un jaunais treneris mani atkal ielika par pussargu, bet es jūtos labi arī kā aizsargs, jo daudz varu pieslēgties uzbrukumā un tas manu spēles stilu būtiski neietekmē.

Gūti vārti vai rezultatīva piespēle? Kāpēc?

Laikam rezultatīva piespēle, jo, ja tomēr paskatāmies statistiku, tad piespēles man, laikam ir vairāk par gūtajiem vārtiem. Tas varbūt nav apzināti, bet man vairāk sanāk apgādāt partnerus ar piespēlēm.

Vai Tev ir aģents?

Dotajā brīdi nav.

Cik liela  nozīme Tavā karjerā ir bijusi aģentiem?

Viens pieredzējis spēlētājs ar kuru savulaik spēlēju vienā komandā man reiz teica, ka aģents ir vajadzīgs tiem, kas slikti spēlē. Labus spēlētājus pašus atradīs. Protams, tagad lielajā futbolā aģents daudz ko nosaka, bet pats galvenais tomēr ir labi spēlēt. Lai aizbrauktu no Latvijas gan laikam aģents ir vajadzīgs.

Pastāsti par savu pāreju uz Poliju?

Tā bija pēdējā sezona Liepājas Metalurgam. Klubs bankrotēja tās sezonas beigās un, lai gan man vēl bija līgums uz vienu gadu, bankrota dēļ tas tika lauzts. Bija neskaidrība. Māris Verpakovskis vēl nezināja, vai taisīs komandu vai nē. Tajā laikā man bija aģents, kurš piedāvāja aizbraukt. Es aizbraucu uz desmit dienu treniņnometni. Tās laikam bija manas smagākās dienas manā karjerā, jo treniņi bija 4x dienā un, šķiet, ka tas bija divreiz grūtāk, kā mums šeit.

Latvijā mēs gatavojamies sezonai trīs mēnešus. Polijā to visu cenšas paveikt vienā mēnesī. Es labi sevi parādīju un man piedāvāja noslēgt līgumu uz vienu sezonu ar iespēju pagarināt uz vēl divām, ja nospēlēšu konkrētu spēļu skaitu.

Kāpēc tik ātri atgriezies?

Kā jau tas futbolā parasti notiek - trenera maiņa var būtiski ietekmēt spēlētāju likteņus. Pēc trešās vai ceturtās spēles tika nomainīts treneris un es neiekļāvos jaunā trenera plānos. Viņš veidoja jaunu komandu un no desmit leģionāriem palika tikai kādi divi vai trīs. Trenera lēmums. Man beidzās līgums un to vienkārši nepagarināja.

Vai līmenis Polijā sportiskajā ziņā tiešām ir daudz augstāks, kā Latvijā?

Tas ir augstāks kā Latvijā, bet ne ļoti. Galvenais, kas ceļ līmeni ir tas, kas notiek visapkārt – TV, intervijas, skatītāji utt.

Kādi plāni nākotnei? Vai vēl domā par spēlēšanu ārpus Latvijas? Austrumi? Rietumi?

Protams, ka plānos ir parakstīt kādreiz līgumu ārpus Latvijas, bet tuvākais mērķis ir ar RFS izcīnīt Latvijas čempionu titulu. Ja izpildīsim uzdevumu šosezon, tad nākošgad spēlēsim eirokausos un tas jau būtu augstāks līmenis un solis uz priekšu.

Kurā līgā, apzinoties savas spējas un kondīciju, Tu varētu un gribētu spēlēt?

Nav tādas konkrētas līgas. Es brauktu jebkur, kur ir augstāks līmenis. Principā vispirms vajadzētu patrenēties tajā līmenī, lai saprastu vai varu konkurēt par vietu sastāvā.

Krievijas pirmā līga?

Jā, kāpēc ne?

Pēc pusotra gada, ko pēc Polijas nospēlēji Liepājā, Tevi izīrēja uz Riga FC. Tā bija Tava iniciatīva? Vai treneris neredzēja Tev vietu komandā?

Ar Liepāju izcīnījām čempiontitulu. Tajā sezonā pēdējās spēlēs es neiekļuvu sastāvā un izlēmu, ka kaut kas ir jāmaina. Cita pilsēta, cita komanda. Tas varētu dot jaunu impulsu manai attīstībai. Noteikti nenožēloju, ka pārcēlos uz Rīgu.

Pēc īres līguma beigām pievienojies RFS. Kāpēc nepaliki Riga FC? Riga FC pārstāvji savā video pirms viena no savstarpējiem derbijiem apspēlēja Tavu "piesavināšanos". Kā bija patiesībā?

Ar Riga FC man bija īres līgums. Sezonas beigās ar mani sazinājās RFS un teica, ka labprāt ar mani izveidotu sadarbību. Man zvanīja arī Māris personīgi un teica, ka RFS izrāda interesi par mani, tajā pašā laikā atzina, ka Riga FC, nav izteikusi nekādu piedāvājumu par sadarbību ar mani. Riga pārstāvji nebija runājuši arī ar mani. Man iepatikās RFS kā projekts, viņu ambīcijas nākamajām sezonām, tāpēc izvēlējos viņus.

Kā Tu uzturi sevi formā?

Sekoju līdzi tam, ko un kad es ēdu. Tas noteikti ir svarīgākais, lai neuzņemtu lieko svaru. Tiesa gan, trenējoties tā, kā to darām mēs, manuprāt ir diezgan grūti uzņemt lieko svaru. Ja vēl aiziet uz svaru zāli tad ar formas uzturēšanu nav lielu problēmu. Riga FC bija speciāla ēdienkarte divas dienas pirms spēles, kad tikām savākti viesnīcā un ēdām tikai to, ko mums deva. Šeit tā nav.

Minēji trenažieru zāles apmeklējumus. Papildus mēdz strādāt arī laukumā?

Strādāju arī laukumā, bet ir stingri jāizvērtē, kad to darīt. Ja spēle ir sestdienā, tad to var darīt pirmdien, vai otrdien. Ja to darīsi ceturtdien vai piektdien, tad spēles dienā vari nebūt tik svaigs, kā gribētos.

Tava favorītlīga?

Anglijas premjerlīga.

Arī spēcīgākā?

Ja par mērauklu ņemam eirokausus, tad droši vien, ka nē, bet tā ir spēcīgākā ņemot vērā komandu vidējo līmeni.

Tava favorītkomanda?

Manchester United. Deivid Beckham bija pirmais spēlētājs, kuram tā cītīgāk sekoju līdzi. Viņš arī spēlē manā pozīcijā un viņa spēcīgākā puse ir centrējumi – fantastika. Pēc tam noteikti Cristiano Ronaldo, laikam jau tas septītais numurs mani pievelk. Tad vēl sekoju līdzi Wayne Rooney. Neskatoties uz to, ka viņš bija uzbrucējs, bet man ļoti patika kā viņš pirmos gadus spēlēja. Viņi varbūt nav mani elki, bet tie ir spēlētāji, kas man patīk.

Cristiano Ronaldo vai Messi?

Grūti teikt, jo viņi ir nedaudz cita tipa spēlētāji. Ja būtu jāizvēlas, es izvēlētos abus.

Kādi ir Tavi personiskie mērķi šai sezonai?

Sev nekādus mērķus šai sezonai es uzstādīt nevaru. Mans uzdevums ir būt komandas kodolā un, ja komanda sasniegs savus mērķus, tad arī mani personiskie mērķi būs sasniegti.

Kas ir jādara, lai uz Latvijas futbolu nāktu daudz skatītāju?

Grūti teikt, kur ir tā mazās apmeklētības problēma, jo līmenis ceļas. Varbūt tāpēc, ka pirms kāda laika bija divas trīs TOP komandas un pārējās krietni vājākas un spēles nebija interesantas. Tagad sešas komandas savā starpā sitās viena ar otru un ir grūti paredzēt rezultātu. Varbūt ar laiku situācija ar skatītājiem uzlabosies. Jebkurā gadījumā klubiem ir jāturpina strādā pie skatītāju piesaistes.

Vai klubos ir arī saliedēšanās pasākumi? Cik tas ir noderīgi?

Jā, mums pavisam nesen bija saliedēšanās pasākums, kad ar mazajiem FIAT braukājām pa Rīgu un pildījām dažādus uzdevumus. Visi bija sajūsmā. Tas noteikti saliedē komandu un ir ļoti svarīgi. Vajadzētu vēl biežāk šādus pasākumus.

Vai esi kādreiz sodīts par disciplīnas pārkāpumiem? Kāda ir šo sodu politika RFS?

Jā, es esmu sodīts. Pirmais sods bija, kad spēlēju vēl Liepājas Metalurgā. Pirmās komandas sastāvā nācu uz maiņu uz dažām minūtēm un nākamajā dienā bija spēle pie dublieriem, kur nopelnīju sarkano kartiņu un dabūju diskvalifikāciju uz trim spēlēm, kas attiecās arī uz Virslīgu. Par to nācās maksāt soda naudu. Principā šāda politika, kad par iekšējo noteikumu pārkāpumiem jāmaksā soda nauda ir praktiski visos klubos.

Kā pavadi brīvo laiku?

Kopš man ir piedzimis dēls, praktiski visu savu brīvo laiku pavadu ar ģimeni. Ja par citām lietām, tad mēdzu uzspēlēt Play Station. FIFA, NBA, NHL, GTA utt., kā arī lasu biogrāfijas. Ļoti daudz ko par Eiropas futbolu uzzināju no grāmatas par Zlatan Ibrahimovič.

Vai Tavs, salīdzinoši mazais augums ir bijis traucēklis vai ierobežojošais faktors?

Citreiz tas varbūt ir mīnuss, bet tā var būt arī priekšrocība.

Uz interviju esi ieradies ar Milwaukee Bucks cepuri. Esi šīs komandas atbalstītājs?

Nē, man vienkārši iepatikās šī cepure. NBA gan es sekoju līdzi, bet mana favorītkomanda  drīzāk būtu kāda no latviešu pārstāvētajām vienībām. Savējiem vienmēr vairāk sekojam līdzi. Iepriekš vairāk sekoju Los Angeles Lakers.

Pašlaik brauc ar Volvo, īstu ģimenes auto. Noslēdzot “lielo” līgumu, kāda būtu Tava izvēle? Vai Tu domātu par praktisko pusi, vai tomēr izvēlētos kaut ko ekskluzīvu?

Pirms Volvo man bija Audi, kurš arī ļoti patika, bet, ja runājam par kaut ko ekskluzīvu, tad, ja es noslēgtu maksimāli lielu līgumu par miljoniem, tad varbūt arī aizietu uz salonu un kaut ko nopirktu, jo to būtu visvieglāk izdarīt, bet, ja tas būtu vienkārši labs līgums, tad es noteikti vispirms nedomātu par auto - drīzāk par dzīvokli vai māju.

Kāda loma komandā ir Mihailam Miholapam?

Kad mēs strādājam individuāli, tad viņš strādā ar uzbrūkošajiem spēlētājiem, starp kuriem esmu arī es. Viņš Virslīgā savulaik ir sasitis ļoti daudz vārtu un uzstādījis vairākus rekordus. Viņš mums var atklāt knifiņus, kā rīkoties soda laukumā dažādās situācijās.

Vai jauno tehnoloģiju vēsmas ienāk arī futbola treniņos, spēlētāju analīzē?

Latvijā, tas varbūt nav tik izteikti, bet augstākā līmenī visi treniņi notiek pēc individuāliem rādītājiem. Visu laiku tiek sekots līdzi, kādā formā esi un kā jūties konkrētajā treniņā. Riga FC mēģināja ieviest  “katapultas”, kad treniņa laikā uzvelc vesti, kura piefiksē visu, ko Tu dari. Cik daudz, cik ātri esi skrējis, cik daudz paātrinājumu, cik liels pulss. Visu. Pēc tā arī tika noteikta Tava fiziskā kondīcija. Izmantojām to arī spēļu laikā. Tad varēja redzēt, vai esi spēles laikā izdarījis to darbu, kas Tavas pozīcijas spēlētājam ir jāizdara vai nē. Un ja neesi, tad ir pretenzijas no treneriem. RFS mēs strādājam pēc pulsa, kas arī ļauj kontrolēt katra gatavību.

Cik daudz jānoskrien Tavas pozīcijas spēlētājam?

Visvairāk noskrien centra pussarga pozīcijā. Malējiem spēlētājiem svarīgāk ir, cik daudz sprintus Tu esi noskrējis maksimālajā ātrumā. Jamie Vardy spēles laikā noskrien 520m maksimālajā sprintā. Mēs Virslīgā, malējā pussarga pozīcijā noskrējām ~230-250m. Tas liecina gan par spēles tempu un līmeni, gan par fizisko sagatavotību. Cerams, ka tuvāko gadu laikā man izdosies pietuvoties tam līmenim. Lai tam pietuvotos ir jāstrādā individuāli. Starpsezonā iespējams jānolīgst fiziskās sagatavotības treneris un pie tā īpaši jāpiestrādā.

Treneri mēdz lauzt šķēpus par to vai futbolistiem treniņos vajadzētu skriet krosus? Kāds ir Tavs viedoklis?

Sagatavošanās posma sākumā tas noteikti ir ieteicams, lai sagatavotos sprintiem un lielākām slodzēm. Sezonas laikā to var izmantot kā pirmo treniņu pēc spēles.

Karjera Tev vēl pašā sākumā, bet vai esi domājis, ko darīsi pēc tam?

Man ir tikai 24 gadi un pašlaik es domāju, ka arī pēc karjeras beigām gribētu palikt futbolā. Vai nu trenera, vai menedžera lomā, bet kā sanāks, to neviens vēl nevar zināt.

Paldies, un tiekamies svētdien, 16. jūlijā plkst. 17.00, spēlē pret FK Jelgava SynotTip futbola Virslīgas 14. kārtā!

 

 

 

 

Citi raksti