Gada pirmajā pusē 19 gadus vecais Efraims Valutadatils vēl spēlēja Latvijas “Nākotnes līgā” RFS-2 sastāvā, taču šobrīd viņš veiksmīgi apvieno studijas un futbolu ASV, kur pārstāv Aiovas “Western Ravers” koledžu.
Jauniem un perspektīviem sportistiem no Latvijas doties uz ASV, kur iespējams apvienot mācības un profesionālo sportu, nav nekas jauns. Tomēr Latvijas futbolā šī nav ierasta prakse. Tieši šādu ceļu šogad izvēlējās RFS audzēknis E. Valutadatils.
Viņš jau vasarā devās uz ASV, kur pievienojās Aiovas “Western Ravers” koledžai. Pusgada laikā E. Valutadatils kopā ar komandu kļuva par ASV junioru koledžu čempionu (NJCAA D1), vēsturiskajā sezonā “Western Ravers” nepiedzīvojot nevienu zaudējumu. E. Valutadatils bija stabils pamatsastāva spēlētājs, turklāt tika iekļauts arī sezonas simboliskajā izlasē. Zīmīgi, ka latvietis nesen tika iecelts komandas kapteiņa godā.
Par savu izvēli viņš plašāk pastāstīja intervijā fkrfs.lv, kur aicināja arī citus jaunos sportistus apsvērt šādu iespēju.
Efraim, kādēļ šāda izvēle? Futbolā, vismaz Baltijas valstīs, šī ir ļoti reta parādība?
Izvēlējos karjeru turpināt ASV, jo sapratu, ka man bija pienācis laiks dzīvē kaut ko mainīt. Sapratu, ka esmu pāraudzis “Nākotnes līgas” līmeni un esmu gatavs jauniem izaicinājumiem. Paliekot Latvijā RFS es nesaņemtu pietiekami daudz laika spēlēt Virslīgā, tādēļ parādoties šādai iespējai ilgi nedomāju un piekritu.
Kā tas notika?
Godīgi sakot es pat sapņos nebūtu iedomājies, ka došos uz ASV, ka man būs tāda iespēja. Viss notika spontāni. Pēdējā brīdī uzzināju par aģentu, kurš piedāvā šādu iespēju. Sakontaktējāmies, viņam patika manas spēles un video. Tas, ka universitātes ASV nodrošina gan studijas, gan visus apstākļus profesionālam sportam, ir lieliski. Jauniem sportistiem jādomā arī par to, ko darīt pēc karjeras noslēguma, jāskatās nākotnē. Izglītība ir ļoti svarīga un vienmēr dzīvē noderēs.
Kāda bija tava pieredze RFS?
Protams, RFS treniņi un visa sistēma man ļoti palīdzēja augt. Lielākoties klubā trenējos ar dublieriem. Īpaši vēlos pateikties treneriem Viktoram Terentjevam un Aivaram Roskošam. Kopā ar viņiem var teikt biju no bērna kājas, viņi mani izaudzināja.
Kad bija iespēja trenēties ar RFS pirmo komandu, tā bija lieliska pieredze. Pārbaudes spēles ļāva sajust īsto profesionālo vidi, kur ir daudz lielāks spiediens. Ieraudzīju īstu sportista dzīvi, tas palīdzēja vairāk nobriest.
Noteikti no manas puses liels paldies kluba vadībai par atbalstu. Viņi bija saprotoši un atsaucīgi, bez problēmām palaida mani. Darīja to, kas konkrētajā situācijā bija labāk manai personīgajai izaugsmei.
Kas RFS klubā visvairāk palicis atmiņā?
Man ir ļoti daudz labu atmiņu. Visvairāk vēlos izcelt tieši kolektīvu. Ļoti izbaudīju. Sākot ar tiem, kurus mazāk redz cilvēki, piemēram, tos, kas atbildīgi par formām, medicīnu, citām lietām. Visi ir ļoti atsaucīgi cilvēki. Protams, arī komandas biedri un treneri. Tāds ģimenisks kolektīvs. Bija patīkami katru dienu sadarboties un būt šajā profesionālajā vidē.
Spilgti iespiedušās atmiņā pārbaudes spēles pirmās komandas sastāvā, arī treniņi. To procesu ļoti izbaudīju. Ļoti novērtēju katru mirkli.
Vai tavuprāt jauniešiem Latvijā būtu biežāk jāapsver iespēja doties uz ASV, kur ir iespējams apvienot gan augstākā līmeņa studijas, gan sportu?
Manuprāt, šāds variants noteikti ir jāapdomā. Latvijā vienmēr būs iespēja atgriezties un atrast kādu vietu, kur spēlēt, taču iegūt izglītību un reizē sportot augstā līmenī ASV, iespēja var arī nebūt. Tas, protams, ir atkarīgs no katra jaunā sportista situācijas viņa klubā. Mans ceļš varētu būt optimāls tiem, kas netiek pie regulāras spēļu prakses Virslīgas vadošajos klubos.
Latvijā bieži dzirdu, ka gados jauni sportisti vai nu neiet mācīties un studēt, izvēloties profesionālo futbolu, vai arī turpina mācīties noslēdzot sportista gaitas. ASV ir iespēja to ērti apvienot.
Vai turpini sekot RFS gaitām?
Jā, protams. Sekoju visos sociālajos tīklos un paskatos spēles, kad ir šāda iespēja.
Paldies par sarunu!
