Vēsture

Futbola klubs RFS Latvijas Virslīgā debitēja 2016. gadā un jau pirmajā sezonā ieņēma 6. vietu. Turnīra tabulā RFS tikai par nieka vienu punktu atpalika no Riga FC. Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar 6 vārtiem Virslīgā kļuva Andris Raivis Jurkovskis, bet ar 5 vārtu guvumiem izcēlās Igors Kozlovs. Šajā sezonā komandas galvenā trenera pienākumus pildīja kopumā trīs treneri – Jurijs Popkovs, Oļegs Vasiļenko un Jurijs Ševļakovs. Tieši viņa vadībā RFS arī noslēdza sezonu.

2017. gada sezonā RFS spēra vēl vienu soli uz priekšu un Virslīgas sezonu noslēdza 5. pozīcijā, paliekot soli no tik ļoti kārotās Eirokausu ceļazīmes. Situācija turnīra tabulā sezonas noslēgumā bija ļoti saspringta un no otrajā vietā finišējušās FK Liepāja rīdziniekus šķīra tikai divi punkti, bet FK Ventspils, kas palika 4. vietā, sakrāja tikpat daudz punktu. Par komandas galveno treneri tika iecelts Andrejs Kaļiņins, kurš nostrādāja visu sezonu, taču tai beidzoties līgums netika pagarināts. Arī šajā sezonā RFS nebija izteikta uzbrukumu līdera. Ar 7 gūtajiem vārtiem par rezultatīvāko komandas spēlētāju kļuva Daniils Ulimbaševs, bet 5 vārtus pievienoja jaunais Roberts Uldriķis.

2018. gads RFS klubam bija vēl sekmīgāks. Par kluba galveno treneri kļuva lietuvietis Valdas Dambrauskas, kurš pirms tam veiksmīgi strādāja Viļņas “Žalgiris” klubā ar kuru dzimtenē izcīnīja visas iespējamās trofejas. Viņa vadībā RFS ilgu laiku ieņēma pirmo Latvijas Virslīgas pozīciju, bet vienubrīd RFS pārsvars pār tuvākajiem sekotajiem Riga FC sasniedza pat 12 punktus. Diemžēl sezonas vidusdaļā komandas rezultāti pasliktinājās un sezonas noslēgumā tika ieņemta vien 3. pozīcija. RFS Virslīgā guva 57 vārtus, kas bija labākais rādītājs līgā. 14 vārtus sezonas laikā Virslīgā guva ukraiņu leģionārs Maksims Marusičs, bet Roberts Uldriķis pievienoja 7 vārtu guvumus.

Par līdz šim veiksmīgāko RFS klubam kļuva 2019. gada sezona. RFS trenera Valda Dambrauska vadībā ieņēma līdz šim visaugstāko otro vietu Virslīgā, taču izdevās izcīnīt pirmo trofeju – Latvijas kausu. Pagarinājumā RFS ar 3:2 pieveica FK Jelgava. Uzvaras vārti pagarinājumā Tomaša Šimkoviča rēķinā, bet pamatlaikā precīzi sita Darko Lemajičs un Aleksandrs Solovjovs. Šajā sezonā RFS debitēja UEFA Eiropas līgas turnīrā, kur pirmajā kvalifikācijas kārtā sensacionāli ar 3:2 viesos pārspēja slaveno Ļubļanas Olimpiju. Diemžēl savā laukumā Rīgā pretinieki bija pārāki ar 2:0, turklāt izšķirošos vārtus guva jau kompensācijas laikā. Ar 15 gūtajiem vārtiem 2019. gada sezonā rezultatīvākais Virslīgā bija no Riga FC pārnākušais Darko Lemajičs (10 no tiem gūti RFS sastāvā), bet 8 vārti Tomaša Šimkoviča rēķinā.

Šajā gadā ne tikai RFS, bet arī visas pasaules sports saskārās ar negaidītu, taču ļoti bīstamu pretinieku – Covid-19. Šī iemesla dēļ vien pāris dienas pirms plānotā čempionāta sākuma kļuva skaidrs, ka Virslīga startēs vēlāk. Nebija zināms, kad situācija ar vīrusu stabilizēsies, taču beigu beigās Virslīgas 1. kārta tika aizvadīta 15. jūnijā, bet kopumā čempionātā tika izspēlētas trīs kārtas.

RFS sakrāja 66 punktus un čempionātu noslēdza otrajā vietā vien trīs punktus atpaliekot no uzvarētājiem. RFS ar 66 gūtajiem vārtiem kļuva par čempionāta rezultatīvāko komandu. Ar 10 vārtiem par labāko RFS snaiperi Virslīgā kļuva no NK Lokomotiva Zagreb izīrētais Brazīlijas pussargs Emersons.

Lai gan sagatavošanās posmā komandas galvenā trenera pozīciju ieņēma Valdas Dambrauskas, pirms martā ieplānotā sezonas sākuma viņš negaidīti pārcēlās uz Horvātijas klubu HNK Gorica, bet viņa asistents Viktors Morozs tika iecelts par kluba galveno treneri.

2020. gadā jāizceļ īpašs transfērs – par RFS rekordsummu tika pārdots uzbrucējs Činonso Ofors, kurš pārcēlās uz MLS (Major League Soccer) klubu Chicago Fire FC.

Šī sezona RFS vēsturē ierakstīta ar zelta burtiem. Pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē RFS izdevās kļūt par Latvijas čempioni. Viktora Moroza vadītā komanda lielāko sezonas daļu atradās Virslīgas galvgalī, taču pēdējās kārtas izvērtās ļoti dramatiskas un titulu izdevās nodrošināt tikai pēdējā kārtā Daugavpilī.

Par komandas rezultatīvāko spēlētāju ar deviņiem vārtu guvumiem kļuva Emersons, bet labāko Virslīgas sezonas spēlētāju tika atzīts kapteinis Tomašs Šimkovičs. Atzinību izpelnījās arī treneris Viktors Morozs, kurš tik atzīts par Latvijas labāko treneri.

2021. gads RFS bija īpašs arī Latvijas kausa kontekstā, kur finālā rotējot sastāvu izdevās pārspēt “Liepāju” (1:0) un otro reizi kluba vēsturē izcīnīt šo trofeju. Vienīgos vārtus guva Lukass Villela.

Jāatzīmē arī fantastiska Eirokausu kampaņa, kur UEFA Eiropas Konferences līgā RFS pirmo reizi vēsturē iekļuva trešajā kvalifikācijas kārtā pa ceļam pārspējot Fēru salu “Klaksvik” (2:3 un 4:2) un Ungārijas vicečempioni “Puskas Academia” (3:0 un 2:0). Arī pret slaveno beļģu “KAA Gent” rīdziniekiem izdevās visnotaļ atzīstams sniegums. Viesos esot vadībā ar 2:0 nospēlēts neizšķirti 2:2, bet mājās vārti tika ielaisti pašā mača izskaņā – 0:1.

No svarīgām lietām jāatzīmē arī iespaidīgs uzbrucēja Darko Lemajiča transfērs, kuru pēc Eirokausu kampaņas uzreiz iegādājās “KAA Gent”.

Pirmo reizi kluba vēsturē kļūstot par Latvijas čempioniem, RFS savu Eirokausu sezonu pirmo reizi uzsāka no Čempionu Līgas kvalifikācijas 1. kārtas, kur, neskatoties uz lielo dominanci un diviem gūtajiem vārtiem atbildes mačā, spēles galotnē 11 metru soda sitienos nācās piekāpties Somijas čempioniem Helsinku “HJK.” (0:1 un 2:1, 11 metru soda sitienos – 4:5). Nokrītot uz Konferences Līgas kvalifikācijas 3. kārtu, RFS turpinājumā demonstrēja labu sniegumu, pārspējot Maltas čempionus “Hibernians” (1:1 un 3:1) un 4. kārtā dramatiskā scenārijā pārspēja Ziemeļīrijas čempionus “Linfield” (2:2 un 1:1, 11 metru soda sitienos – 4:2), Kevinam Frīzenbihleram ievedot spēli pēcspēļu soda sitienu sērijā 120. (!) minūtē. Tādējādi RFS kļuva tikai par otro Latvijas klubu pēc FK Ventspils, kurš kvalificējies kādam no Eirokausu finālturnīriem.

RFS ielozēja vienā grupā ar Itālijas labi pazīstamo “Fiorentina”, Stambulas “Basaksehir” un Edinburgas “Hearts”. Savā Eirokausu pamatturnīra debijā RFS Florencē spēlēja neizšķirti (1:1) ar “Fiorentina”, vārtus gūstot Andrejam Iličam un dažas nedēļas vēlāk Rīgā, Skonto stadionā, izcīnīja vēl vienu punktu, nospēlējot bezvārtu neizšķirtu ar Turcijas “Basaksehir”. Atlikušajās četrās spēlēs RFS atzina pretinieku pārākumu un noslēdza savu Eirokausu debijas sezonu ar diviem punktiem, ieņemot pēdējo vietu grupā.

RFS šajā sezonā kopumā aizvadīja 52 spēles, aizvadot spēli trijās frontēs, ar ko klubs un spēlētāji vēl iepriekš nebija saskārušies. Lielā slodze rezultējās vairākos savainojumos un spēku izsīkumos, kā rezultātā RFS nespēja nosargāt Latvijas čempiontitulu, noslēdzot sezonu trešajā vietā tabulā aiz čempioniem Valmiera FC un Riga FC. Rīdziniekiem izdevās arī sasniegt Latvijas Kausa finālu, kur diemžēl ar 0:1 nācās piekāpties FK Auda.

Par sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuva serbu uzbrucējs Andrejs Iličs, kurš izcēlās ar 21 vārtu guvumu, savukārt Petrs Marešs un Kevins Frīzenbihlers atzīmējās ar 12 rezultatīvām piespēlēm.

Neskatoties uz to, ka RFS šajā sezonā neizcīnija nevienu trofeju, klubs ierakstīja savu vārdu Latvijas sporta vēstures grāmatās, pateicoties sasniegumiem uz lielās Eiropas skatuves.

Atkārtot iepriekšējās sezonas sasniegumus uz Eiropas skatuves RFS neizdevās, komandai nākoties izstāties Konferences Līgas kvalifikācijas 2. kārtā, piekāpjoties Azerbaidžānas “Sabah”. Šeit gan situācija varēja izvērsties pavisam savādāk, jo pirmajā spēlē mājās RFS dominēja visas 90 minūtes, viesiem palīdzot rīdzinieku fenomenāli neizmantotās iespējas (0:2). Viesos RFS vairs nespēja sasmelt izlieto un galu galā divu spēļu summā piekāpās ar 1:4.

RFS toties atguva Latvijas čempiontitulu, par vienu punktu pēdējā Virslīgas kārtā apsteidzot savus sīkstākos pretiniekus Riga FC. Abi klubi jau no pirmās dienas gāja punkts un punktā un 33. kārtā izskatījās, ka intriga par titulu beidzot beigsies, kad RFS atradās zaudētāju pozīcijā (3:4) pret “Tukumu”. Tomēr divi goli kompensācijas laikā no laukumā nākušā Žiga Lipuščeka neticamā deviņu vārtu trilerī saglabāja RFS cerības par titulu. Tas atmaksājās, jo pēdējā kārtā “Riga” viesos paslīdēja pret Valmieru (1:1), savukārt RFS mājās pārspēja “Mettu” un sezonu minimāli noslēdza pirmajā pozīcijā.

Ar 18 vārtu guvumiem izcēlās komandas jaunpienācējs Jānis Ikaunieks, kurš aizvietoja Tomašu Šimkoviču, kurš sezonas sākumā noslēdza karjeru. Savukārt otro vietu ar 17 vārtiem ieņēma Andrejs Iličs, kurš RFS par rekordsummu pameta vasarā, dodoties uz Norvēģiju, kur, sevi labi apliecinot, sešus mēnešus vēlāk izpelnījās pāreju uz 2021. gada Francijas čempioniem LOSC Lille.

Šajā gadā RFS uzstādīja jaunu 21. gadsimta Latvijas futbola rekordu nezaudētajos Virslīgas mačos pēc kārtas – 40. Fantastiskā sērija diemžēl pārtrūka viesos pret “Valmieru” (0:1).

Magic Season – vienīgais veids, kā aprakstīt RFS 2024. gada sezonu, tai neapšaubāmi kļūstot par visvēsturiskāko kluba pastāvēšanas vēsturē, izcīnot Virslīgas, Latvijas Kausa un Livonijas Kausa trofejas, kā arī kvalificējoties Eiropas Līgas pamatturnīram.

RFS pārliecinoši izcīnija savu trešo Virslīgas trofeju, visu sezonu atrodoties tabulas augšgalā un uzstādot jaunu Virslīgas rekordu ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā – 103 – tādējādi pārspējot “Valmieras” uzstādīto rekordu 2022. gada sezonā.

Eirokausu kvalifikācijā pārspējot Ziemeļīrijas (Larne FC), Andoras (UE Santa Coloma) un Kipras (APOEL) čempionus, RFS otro reizi trīs sezonu laikā nodrošināja vietu Eirokausu pamatturnīrā, kļūstot par pirmo Latvijas klubu, kuram tas izdevies, kā arī par otro klubu, kas kvalificējies Eiropas Līgas pamatturnīram.

RFS līgas fāzes ietvaros 2024. gadā aizvadīja sešas spēles – viesos piekāpjoties Rumānijas čempioniem FCSB (1:4), bet pirmajā mājas spēlē pārsteidzot visu futbola pasauli, atspēlējoties no 0:2 deficīta un izraujot neizšķirtu pret titulēto turku klubu Stambulas “Galatasaray”. Ļoti teicamu sniegumu RFS parādīja 56 600 skatītāju priekšā viesos pret Frankfurtes “Eintracht”, minimāli piekāpjoties ar 0:1. Šī ķluva par visapmeklētāko spēli Latvijas sporta klubu vēsturē, klātienē esot arī vairāk par 500 Latvijas faniem, kas Latvijas klubu vēsturē līdz šim ir bijis vismasveidīgākais izbraukums. Divas nedēļas vēlāk RFS atkal dramatiskā veidā spēles 97. minūtē mājās izrāva neizšķirtu pret Briseles “Anderlecht” (1:1), pēc kā atlikušajās divās spēlēs šajā gadā sekoja zaudējumi pret Grieķijas čempioniem PAOK (0:2) un Izraēlas čempioniem Telavivas “Maccabi” (1:2), kur kompensācijas laikā nerealizētā pendele neļāva izraut neizšķirtu. Atlikušās divas līgas fāzes spēles RFS aizvadīs 2025. gada ziemā, mājās tiekoties ar slaveno Amsterdamas “Ajax” un viesos, Hamburgā, ar Kijivas “Dinamo”.

Tāpat kā 2022. gadā, arī šajā sezonā spēlētāji saskārās ar lielu slodzi, dažbrīd pat aizvadot trīs spēles vienas nedēļas laikā, kā rezultātā Latvijas Kauss prioritātes ziņā tika atstāts pēdējā vietā, galvenajam trenerim Viktoram Morozam veicot pamatīgu rotāciju un dodot iespēju sevi pierādīt rezervistiem. RFS otrā komanda pārsteidza Latvijas futbola sabiedrību un spēja izcīnīt kluba trešo Latvijas Kausu, trillerī ceturtdaļfinālā pārspējot “Valmieru” (4:3), pusfinālā Riga FC (2:1) un finālā FK Auda (4:2).

Gada beigās RFS savam kontam pievienoja arī Livonijas kausu, finālā ar 3:0 pārspējot Igaunijas čempionus Tallinas “Flora”.

Par komandas zvaigzni un vilcējspēku neapšaubāmi kļuva Jānis Ikaunieks, kurš demonstrēja augstākā līmeņa spēli laukumā, sezonas gaitā izceļoties ar 26 vārtu guvumiem un 12 rezultatīvām piespēlēm. Viņš 2025. gada ievadā tika atzīts par Latvijas gada futbolistu un Tonybet Virslīgas labāko spēlētāju. Klubs arī ieguva prestižo Trīs Zvaigžņu balvu, Latvijas vēsturē kļūstot par pirmo futbola komandu, kas atzīta par Latvijas gada komandu, savukārt Viktors Morozs saņēma pats savu personīgo Trīs Zvaigžņu balvu, viņam esot atzītam kā Latvijas gada trenerim.